Задали задания по Литературе стихи о любви на латышском знаете какието? (С радостью прочту.А лучший ответ будет прочитан всему класу)

A. Čaks - Atzīšanās

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairsnezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet -- tās tukšas es notekās beru.

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...


Ojārs Vācietis.
TEV

Man ir smeldzīga, smeldzīga nojauta,
ka tā pasaule, kuru es dzīvoju,
var daudz ātrāk par tavu būt nojaukta.

To jau neprasa — patīk vai nepatīk,
bet tu skumja un vientuļa nepaliec —
kosmoss mīļuma palika nepateikts.

Ar to vien, ka tu vispār man biji,
mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,
un tā priekšā es noliecos bijīgi.

Un es mierīgi skatos uz miršanām,
mūsu tuvums ir tuvāks par tuvumu,
un tas noliedz visviens kādu šķiršanos.


Sirds sāpēs
Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš

Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis

Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo

Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...

Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.

/dzejoļa autors Kitija Mangule/

It kā ar vārdiem varētu
aprakstīt mīlestību...
Tā virmo, mutuļo,
klusē,
kad notvert to vārdos gribu.
Tā glāsta ,uzsmaida,
smīdina,
laimi dāvā, ne sola...
Kad gribu ar vārdiem
to samīļot,
tā vienkārši
aizbēg projām.
Tā skumdina ,
priecina, saviļņo,
reizēm padara traku,
bet vārdos nav
ieliekama,
tiešām,
kad es jums saku!
Gribu to smalki aprakstīt,
Kā tā cēlina ,
skumdina, tirdī....
Bet tā negrib
vārdos dzīvoties,
Vien līksmoties
manā sirdī.

Aizej uz tirgu
Nopeerc tur vistu
Noceert tai galvu
Un pis shij smadzenes

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts.

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka tu nāksi tad, kad saule riet,
Ja tu zini, ka uz citu pusi
Gribas tev tai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma tev un jūta,
Ka es mokos, tevi gaidot viens,
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.

Kā lai zin, varbūt tā arī labi,
Ka te sēžu skumjš un vientulīgs, -
Mani draugi tagad - ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts.

/dzejoļa autors Aleksandrs Čaks/


А вот сайт:  http://dzejolis.lv/par-milestibu/

A. Čaks, "Tramvajā"
Tramvajā
svārciņus augšup ceļiem
ar acīm es pacēlu
augstāk.
Bet viņa
sēdēja pretim
tik auksta
kā tramvaja misiņa margas
divdesmit grādu salā.

Jaunkundze,
ai, kaut jūs zinātu,
ka mana sirds
pukst
gluži tik ātri
kā jūsu pirkstiņi
uz Royal'a rakstāmas mašīnas,
pārrakstot ministra pavēli.

Bet viņa
sēdēja pretim
tik auksta
kā tramvaja misiņa margas
divdesmit grādu salā.

Kāda tai daļa gar subjektu
žokeja cepurē un nodrāztos zābakos.

Viņa brauca uz viesībām,
kur tā saldi sūks liķieri,
dejos čarlstonu
un ap četriem no rīta
tumsā atdosies
lepni frakotam jauneklim.

А лучший ответ будет прочитан всему класу..... Простимулировал!!!! :D :D :D :D :D :D :D