Labākā atbilde
-
0 0
Evisa 8 (138672)420118 15 g
Kad man nomira 18 gadus veca kaķenīte, tad man bija smagi apmēram mēnesi, bet pat tagad pēc vairākiem gadiem, atceroties viņu, norit asara...
Tuvu cilvēku neesmu zaudējusi, taču domāju, ka tas prasītu daudz laika, jo esmu emocionāla...
Atbildes
-
-
-
0 0
Vaavereens 7 (31438)41247 15 g
kādas 3-7 dienas.
man vnk apniktu ilgak serot.
it sevišķi, ja runa ir par mīļuļiem.
-
-
0 0
copard 2 (420)13 15 g
Viss ir atkarīgs no tā, cik tuvs viņš ir bijis... Teiksim man ir pagājuši aptuveni 8 gadi, kopš ĻOTI tuva cilvēka aiziešanas un nevaru es pilnvērtīgi ieiet sliedēs...
-
-
0 0
raikina31 (47) 6 (9982)2619 15 g
pēc sanbernāra zaudējuma gadu nevarēju paņemt nevienu citu mājas mīluli, mēnešiem visi staigājām pa māju kā sevi pazaudējuši. Pārējie gāja vieglāk (ar laiku norūdās)
ar tuviniekiem savādāk, tā vietā jau nevienu neņem kā aizvietotāju
viss tiešām atkarīgs cik tuvs un mīļš bijis, lai gan ir ka pat ļoti mīļš reizēm pietiek ar nedēļu
-
0 0
Skydlakam 6 (10927)3644 15 g
Nav gadijies sakarties,zaudet kadu,ja tu doma par attiecibu izirsanu.Jo es biju ta kas pametu puisi un pec ta jutos vienkarsi burvigi,jo bija velti terets laiks ar nepareizo cilveku.
-
0 0
waterlily 4 (2256)817 15 g
pēc kaķenītes zaudēšanas sēroju kādu mēnesi,pēctam mamma pierunāja paņemt citu mīluli,kaut viņa man arī kļuva dikti mīļa,tomēr bieži vien atminos savu iepriekšējo mīluli,it īpaši brīžos kas pārlūkoju fotogrāfijas...
ar tuva cilvēka zaudējumu neesmu saskārusies,bet domāju ka tam vajadzētu ilgu laiku,lai tiktu "uz sliedēm"...
-
0 0
gahana 7 (20832)3728 15 g
neesmu vēl zaudējusi majdzīvnieku. no tuviem cilvēkiem tikai vecvecākus. nu kādu pusdienu varbūt. fakta priekšā un bērēs esmu bēdīga, bet pēc tam vairs nē..
ja man nomirtu puisis, tad gan es neattaptos kādu mēnesi vismaz... -
0 0
polaarlapsa (36) 6 (5092)237 15 g
Nav nācies, tāpēc nezinu. Varētu būt ilgi...
Sunītis kad nomira, vsp neko neizrādīju, bet iekšēji skumstu vēl tagad. (tas bija pirms gadiem 5)
-
0 0
LadyMe 6 (11341)2212 15 g
Par dzīvnieka aiziešanu sērotu mazāk nekā par tuva cilvēka zaudēšanu..
Par tuva cilvēka aiziešanu.. Ja cilvēks ir bijis ļoti mīļš un tuvs, tad ilgi.. Un ja tas cilvēks ir dzīvojis ar mani zem viena jumta, tad, protams, tukšums ir jūtams.. Un vēl tas cilvēks atstāj savas lietas un atmiņas.. Tad jau protams ir vajadzīgs vairāk laika, lai samierinātos.. Un ja vēl nak prātā visādas atmiņas par viņu, par savu izturēšanos, tad ir vēl grūtāk...
Sen neesmu nevienu zaudējusi un ceru, ka drīz nezaudēšu...
-
0 0
priscilla 7 (21535)3617 15 g
manuprāt te nevar nosaukt kādu konkrētu skaitli,jo tas ir atkarīgs no tā,KO esi zaudējis, CIK tuvs tas ir bijis, KO tev viņš nozīmējis
-
0 0
filozofs1991 6 (6605)3627 15 g
Sašauts esi? Es Tevi saprotu, pat vairāk nekā Tu iedomājies. Taču dzīve rit, un viss pamazām apsūno - arī atmiņas. Būs labi, neķer kreņķi, bet palūko, ko Tu no šī zaudējuma priekš savas dvēseles jaunu esi atklājis. Lūk, kas ir svarīgi šādās situācijās.
