Cilvēka dabā ir no otra visu laiku kaut ko pieprasīt, bet cik bieži aizdomājies par to, ko Tu vari otram dot?

Eh... piederu pie tiem cilvēciņiem, kas vairāk dod nekā ņem... Man jau vairāki cilvēki teikuši, ka esmu nesavtīga un vienmēr vispirms domāju par citiem un tikai tad par sevi... Bieži vien cilvēkam dodu visu, ko varu, aizmirsdama pati par sevi un negaidot neko pretī...

Varu dot daudz ko - viss atkarīgs no tā, kas otram vajadzīgs: vienam vajag materiālās vērtības, bet citam manu mīlestību, maigumu , uzmanību, rūpes, un sirds siltumu... Ja cilvēks man ir tuvs, tad sniedzu viņam visu to labāko...

Takā man nekā nav.. neko nevaru iedot..:(

skatoties,kam dot.....garāmgājejam,neko......
bet dažai labai vissu.....

piecus santiimus.

man nav kam dot,tapec neko nedodu..un neludzu...
bet ieprieksejas attiecibas ludzu uzticibu un patiesibu..ka ari vel so to...bet man nespeja to sniegt,tapec es neticu vairs nevienam...

Jaa un ari tadi kas ar vienu roku dod un otru atnem... Es varu gan pienemt gan ari dot, ko varu dot citiem, gandriz visu ko prasa... Moralo atbalstu, padomu, sniegt miletibu, sapratni utt., bet milionus.. Sorry man pasai nau milionu, bet ja butu nu tad ar draugiem un tuviniekiem padalitos ar..   a bet nau man taa miliona..