Esat dzirdējuši, ka ir kaut kāds reliģijas novirziens, kura cilvēkus, vienalga kādus uzskata par radniecīgiem?

nezinu kas velk.Bet tas ir tik sens kā cilvēce.Un ja ticēt,tad arī iepriekšējās saprātīgās būtnes šajā ziņā neatšķīrās.tas ir labs veids lai savaldītu un pakļāutu veselas tautas.Citiem tas ir kā cerību stars.viela kur smelties iedvesmu,spēku,lai ietu talāk.pat ja esi iebridis auzās.................

Principus radam mēs paši...
tam nav pamatā ne reliģijas, ne kaut kas cits.
jo tos mēs radam pamatojoties uz savām domām un idejām,kuras ir kaut kad pieredzētas,piedzīvotas,pārdzīvotas.
kapēc piemēram saka - tu esi principa cilvēks ja.
jo redz tu visu saisti ar principu un vadies pēc principiem.
vai tas ir labi, nu nezinu, iespējams savs labums tur ir,bet es piemēram principus neatbalstu,jo zinu,ka tie kādreiz var visu sadirst.
jo redz tu vadijies nevis pēc savas pieredzes, izjūtām uz to momentu,bet principa.

kādi ir mani principi, zini pat nezinu.
tā ir tāda lieta,kura ne vienmēr ir laba un ne vienmēr viņus vajag pilnveidot.
labāk būt tev pašam,nevis būt kaut kādam principu vadītam cilvēkam,kuram nav ne sava viedokļa,ne idejas ne kā, tikai redz galvā iecirsta viena rieva ar uzrakstu - princips.

magija -



religija -

Esmu nešķīstene.. nepiederu nevienai ticībai un reliģija mani ne visai saista. Kkam augstākam ticu, bet ne Dievam. Neesmu kristīta, neesmu svētīta, tāpēc arī nekur nepiederu un kādu laiku no tā vairīšos.  

kādi tik brīnumi neatklājās te,visādas jaunas reliģijas.  

Tāpēc, ka tad var gudri runāt par Dieva dusmām un pagāniem, lai šai reliģijai pievērstu neticīgos.

ir teiciens "stulbs nezin, ka vins ir sulbs"  uzskata citus par taadiem, ka pashi taadi...;)

Pieņemu, ka ar laiku zudīs liela daļa reliģisko robežu, apvienosies līdzīgās reliģijas, rezultātā nonāksim pie 2-3 lielajām reliģijām.
Kas būtībā ir visai slikti, jo lielas koncentrācijas dažos kopīgos viedokļos neizbēgami novedīs pie kārtējā kara.

Standarta cilvēka izdomātajam Dievam, kā tādam neticu, bet ja nedaudz pafilosofē, tad Dievs un Sātans visticamāk ir viena un tā pati persona... Sanāk, ka nevis vientuļš, bet drīzāk nepilnīgs .. un mēs dzīves laikā ciešam/raudam/mācamies... kaut ko iegūstam, kaut ko saprotam, izprotam u.tml no kā ieguvums ir šim tā saucamajam Dievam.

a kas ir patiesiiba?