Esat faazee,vientuliiba ir mans patveerums,beedas ir mans avots vai faazee-optimisms dod dziiviibu labajam,humorinsh pie

Visbiežāk dzīvoju fāzē "Depresija un iekšējas sāpes", jo šī fāze vienu reizi mani mainīja par 180 grādiem. Tad man apnika raudāt un ciest... Iestājās vienaldzīgais posms dzīvē, kad nekam nebija jēgas.
Tagad es otro reizi eju cauri šim posmam, taču, tagad man ir pieredze un es zinu, cik tālu iet... Nu viss ir daudz maz pierimis un man ir iestājies pilnīgs vienalga tam, ko citi domā, bet, tajā pat laikā, saglabājot savu patieso raksturu un attieksmi pret citiem.

Piekrītu, ka depresija, sāpes un šīs lietas izmaina cilvēku neatgriezeniski. Es to nesauktu par samaitāšanu, bet par cilvēka pilnveidošanu, jo, tomēr, agri vai vēlu, bet tas būs jāpārdzīvo...

Esmu izgājusi caur dažādām dzīves radītajām noskaņām.Man ir labi zināma gan tumšā/bezcerīgā,gan optimisma izgaismotā puse.Kurā fāzē šobrīd atrodos?Hmmm...labs jautājums,jo šajā momentā nav viennozīmīgas atbildes.Varētu teikt tā-ironija pret visu apkārtnotiekošo ir mans patvērums un optimisms ir tas avots,kurā smeļos spēku pārdzīvot to ārprātu,kas valda valstī,un rast mieru/sakārtotību savā iekšējā pasaulē...