Ja butu kada vieta kur Tu varetu pabut viens-vai ar kadu loti labu tuvu cilveku/draugu-kas butu si vieta?

Vasaras laikā tāda ir - tepat piemājas nokultajā labības laukā, kur tu sēdi uz kaimiņpuiku nesavāktā salmu ruļļa. Laiks ir silts,  mazliet uzpūš vējiņš, visur valda klusums un apkārtnē jūtams tikko pļautais āboliņš. Mazliet paveries augšup un tu redzi debešķīgu ar sarkandzeltenām krāsām spilgtu saulrietu. Eh, tā tik ir vietiņa.

divvietīgā, daudzreižu izmantojamā, pilnīgi automatizētā kosmosa kuģī, kaut kur augstu debesīs, mīkstā gultā, romantiskā atmosfērā, sveču gaismā, raugoties lejā uz mazo pasaulīti pa lielu stikla logu!    

viennoziimiigi pie dabas.

Ja godīgi, tad ar mīļu cilvēku vai labu draugu man visur forši! Nopietni. Nu ok. Ar endurikiem vālējot kaut kur pa Meksiku vai Austrāliju. Bet katrs ar savu - man un Viņai arī. Divatā uz viena tas nav nopietni (to var uz vietas pa pagalmu)+amortiņiem pasmagi.

viennozīmīgi pie ūdens.. kādā nomaļā krastā, zem segas ar siltu tasi tējas un labu grāmatu vai sarunu biedru  

Jaunzelande

Ja vēlēšos pabūt viens tad braukšu uz Itālijas/Šveices kalniem.. uz kalnu māju kur nu vairs neviens nedzīvo.. pateikšu radiem, lai nenāk uz turieni, jo vēlos pabūt viens.. un tur būs ideāli pabūt vienatnē, bet šaubos, ka man būs vēlēšanās pabūt vienatnē... man svarīgāk ir būt kopā ar savu Draudzeni, jo nejutīšos labi, kad būšu tik tālu no Viņas... uuuun divvientulībā pabūt ar viņu ir ideāli jebkur, galvenais, lai neviens netraucē un lai tiešām varam pabūt divvientulībā! Laikam jau, ka neesmu no tiem, kas ir spējīgi būt vienatnē... vairs neesmu tāds...

kkur kalnos

Prom no sabiedrības - vislabāk pie dabas, kaut kur kalnos, man ļoti patīk ūdens, piemēram, geizeri. Bet man ļoti patika, kad es ar pusi naktī aizbraucu ārpus pilsētas skatīties zvaigznes.

Latvija. Pietruukst manas Ieviites, dabas, Baltijas juuras, pelmenju un Deelaitu :P

noslēpušies kaut kur, kaut mājas vanas istabā, tas būtu feini, īpaši ar mīļoto cilvēku