Kā pēc būtības ir pareizi, vai ja pasaka pati, ka ir cits/cita, jeb kā teikt noklūsēt to visu un lai viss ar laiku pats izbeidzās?!

pēc būtības ir pareizi atzīties.
bet es pati neteiktu. es neesmu tik drosmīga. laikam, vienkārši aizietu pasakot citu iemesli. vai paliktu un noklusētu. kapēc sāpināt otru, ja var mazināt vai iztikt vispār bez sāpēm?

Pateikt, protams! Citādi, bļins, jau smejas, ka visa Latvija zem vienas segas pārgulējusi.   Ar laiku var izbeigties lukturīša baterijas!
Pieredze, jā, ir. Nepaspēju, kaut gribēju, jau taisījos (kā vista uz perēšanu) - pieķēra!     Bet labāk ātrāk nekā vēlāk.

Mjā,ja vēlies pēc būtības,tad tavs jautājums nav pareizs jau pats savā būtība un šeit meklēt būtību ir lieki,ja tev rodas šādi jautājumi,tad izbeigsies viss tik un tā...

Mans domāt, šādos jautājumos ir jābūt egoistiskam.
Izdomā kā Tu gribētu, lai būtu...ja domā, ka labāk pateikt, tad saki, nevelc garumā, var gadīties, ka kļūdies un tad tā būtu iespēja to tā ātri noskaidrot.
Mana pieredze, redz, man patīk pavērot visu/visus, pakaitināt (pēc reakcijas ir ļoti viegli uzminēt, cik tuvu patiesībai staigā) un humors vienmēr palīdz:) kaut ko saku tikai tad, kad apnicis vērot vai esmu pārliecināta par rezultātu.

Lai saka

vienkārši apstādinies..tā teikt-apstājies un iedziļinies biš dziļāk pats sevī un pamēģini izsekot visām savām tā momenta emocijām un dziļi dziļi sevī mītošajām sajūtām.... Lai vai cik sirreāli,bet pakumunicē ar sevi .... un atbilde uz Tavu jautājumu nevis uzradīsies,bet liks Tev saprast,ka tā vislaik ir bijusi Tev līdzās-acu priekšā.... nepieciešams vienīgi apzināties pašam sevi un pašu apzināšanos un no visa tā izrietošo spēku ... absolūti viss pārējais ir sen jau izdomāts... vaig tik just  .. ;)