Atbildes

    1.  0 0

    minka21 (29) 3 (764)25 9 g  

    tapeec ka mums dazaada domaashana...reizeem mees arii padomaajam par sekaam, bet juus nee

    1.  0 0

    seerskaabe 6 (17700)4413 9 g  

    Starp abiem dzimumiem vienmeer buus nesaskanjas, jo viirieshi un sievietes katrs grib ko citu. viirieshi grib sievietes, un sievietes grib viirieshus:)

    1.  0 0

    jammpy 1 (107) 9 g  

    nez gan vai tikai starp sievieteem  un viirieshiem, bet ja nu tomee tad varbuut taapeec, ka sievietes domaa ar galvu un sirdi, bet viirieshi ar galvu un galvinju

    1.  0 0

    Korde 1 (165)2 9 g  

    Vai tad kāds pieļauj, ka varētu būt arī savādāk - ka abi dzimumi uz šādām lietām varētu raudzīties vienādi..?

    1.  0 0

    enducis (34) 4 (1211)26 9 g  

    Ne jau no dzimuma ir atkarīgs kāda būs reakcija, vai viedoklīs uz kādu īpašu notikumu, bet gan no katra cilvēka individuāli.

    1.  0 0

    Chortinjsh (35) 4 (1707)28 9 g  

    nedomaaju, ka runa tiki par viirieshiem un sievieteem - tagad taads laiks, kad cilveeks ir sanjeemies izteikt savu viedokli un tie nu atshkjiras pilniigi viesiem, jo katrs ir indiviids...

    1.  0 0

    burviite 3 (840)24 9 g  

    Visa pamatā ir tas, ka vīrietis un sieviete paši par sevi ir atšķirīgi. Vai tev patiktu, ja tev būtu blakus cilvēks, kuram vienmēr būtu tāds pats viedoklis kā tev? Domāju, ka nē, ne velti saka, ka pretpoli pievelkas....

    1.  0 0

    barbara (32) 1 (150)1 9 g  

    tāpēc, ka sieviete ir sieviete, bet vīrietis ir vīrietis!

Līdzīgie jautājumi

  • jautājums sievietēm. Ja es(tev svešs cilvēks) publiskā telpā izteiktu komplimentu par tavu izskatu, un stādītos priekšā, mēģinot ar tevi iepazīties tuvāk. Kāda būtu tava sekojošā reakcija/rīcība? Bieži sanāk iepazīties ar svešiniekiem?
    Es, protams, turpinātu dialogu un tad jau redzētu vai tu man liktos interesants:)
    Un jā, sanāk, jo jebkurš labs draugs sākumā ir bijis svešinieks (!)
  • Kāpēc mums tik grūti būt vieniem?
    Tapēc, ka negrib neko mainīt...
    Tapēc arī ir grūti tādiem būt.

    Ir tā, ka kādu brīdi var kaut ko, grib darīt, mainīt un tad viss...
    Vairāk krunkas nav un pusē apstājies, nekur netiec.
    Netiec ne pie otra, ne pie tā, ka kaut ko manīt varētu savādāk.

    Un tā visu laiku, visu laiku...
    Dzīvo cerībās, sapņos utt.
    Kā teikt dzīvo pa apli, kurā viss atkārtojas un notiek atkal pa jaunam
  • Kāpēc ir tā ka vieniem ir mīla, bet citiem vnk nav?
    Uzskatu, ka mīlestība agrāk vai vēlāk atnāk katram.
    Tomēr savā ziņā ļoti labi tevi saprotu, nevaru sudzēties par meitenēm, meitenes ir bijušas, attiecības ir bijušas un par meiteņu uzmanību nesūdzos, no meitenēm regulāri dzirdu uzslavas gan par izskatu, gan personību, bet... viss pa tukšo. Vārds mīlestība, viena vienīga tukša skaņa. Pat nekad neesmu izjutis nekādas īstas jūtas pret meiteni. Nekad neesmu sajutis nopietnu siltumu attiecībās ar meiteni.  Starp patiku, nopietnu patiku un jūtām pret otru cilvēku ir gaismas gadi.
    Vienmēr bijušas tikai simpātijas kā pret cilvēku vai, ko tur noliegt, ķermeni. Tas arī viss. Nekad neesmu saticis cilvēku, kas man liktu sajusties īpaši. Sāku jau vairs neticēt, ka tāda mīlestība vai vismaz jūtas vispār pastāv.
    Pēdējā laikā saņēmu daudz pārmetumu, ka regulāri mainīju ''iekāres objektus'', bet tā padomājot, kāpēc tā tas notika, secināju, ka vairs neuztvēru meitenes kā potenciālās nopietno attiecību otrās pusītes, brīžiem tam vairs vienkārši neticu, uztveru meitenes vienkārši kā meitenes, kurām iepatīkoties varu sev kaut ko pierādīt, laikam to, ka lai arī nevaru izveidot nopietnas attiecības, tomēr lietas būtība nav personībā vai izskatā, bet gan kaut kur citur.
    Pluss visam pa virsu esmu sapratis, ka esmu gājis tik tālu, ka jau sāku nopietni sapņot par ģimenes veidošanu, sievu, bērniem.
    Tomēr kā jau teicu, agrāk vai vēlāk, savu dvēseles radinieku satiek katrs.
  • Vai tev ir tā ka ir lietas ko ar vieniem runā ar otriem nē?
    Protams, runā jau par kopīgo.
  • vai jums ir bail palikt vieniem?
    ir 2 veidu vienatne:
    1. kad cilvēks vēlas uz kādu brīdi pabūt viens, kad pats to izvēlas, lai pārdomātu kko svarīgu savā dzīvē, lai atpūstos no citiem utml - no tādas vienatnes nebaidos. tieši otrādi - vismaz reizi nedēļā šādu vienatni izvēlos, lai gūtu enerģiju, lai sakārtotu domas, lai relaksētos. tas man vnk ir nepieciešams, tad es varu sevi palutināt, veltīt laiku tikai sev, neraizēties ne par ko uz šīs pasaules :)
    2. kad cilvēks zaudē visus mīļos cilvēkus un nav vairs ar ko aprunāties, kam uzticēt grūtumus - no šādas vienatnes (vientulības) nenormāli baidos. nevienam to nenovēlu un arī sev ne. tās ir bailes, kas manā zemapziņā slēpjas un laiku pa laikam uzpeld. nevēlos zaudēt savus mīļos...
  • vai ir ta ka visus darbus uzgāž jums vieniem???
    tagad jā. bet no nākamas nedēļas atkal būs ok:)
  • Cik daudz un vai vispār Jums vajadzīgs pabūt vieniem..???
    Tas nu kā kuram, laikam atkarīgs no cilvēka tipa un rakstura iezīmēm...
    Es arī bieži vēlos pabūt viena, lai pārdomātu visu, kas ir noticis ar mani, izprastu iemeslus un sekas...iespējams padomātu arī par to, kā kaut ko mainīt vai uzlabot...labs fons ir tikai mūzika :)
  • vai tas ir normaali, ja man piezvana ap vieniem naktii???
    Nu tas atkarīgs no tā, vai Tu jau gulēji, ja man kāds piezvanītu 1 naktī un es jau gulētu, nemaz nezinu ko darītu, pacelt, paceltu, bet uzzinot, ka tikai tāpat vien parunāt man naktī zvana-noliktu klausuli un izslēgtu tel.
    Manai paziņai reiz bija tāds atgadījums, puisis piezvanīja 3 naktī, uz jautājumu, vai Tu guli, viņa atbildēja-nē, gaidu Tavu zvanu!:D
  • Kāpēc mums ir tik bail palikt vieniem?
    Ne vieniem, bet vientuļiem.
    To man reiz pateica kāds cilvēks. Viens tu neesi Nekur! Absolūti nekur. Negribu iet uz mistiķu nots, bet tē nu tas ir - augi, akmeņi, gari, dzīvnieki - to ko tu redzi un to ko tu neredzi. Vnk mums ir vajadzīgi līdzinieki. Dabā nekas nepastāv izolēti radību veidā...
    Ja tā drastiskāk - tad tā IR prāta veidota uztvere, kas protams ir tīri subjektīva. Tu redzi to, ko jūti, bet tas ir tavs redzējums, kas nav pilnīgs (jo tīri jau zinātniski - Vai kaķis, teiksim, redz ,jūt pasauli nepareizi?) tā arī ar prātu.
    Savā veidā tas ir arī tīrs nāves instinkts - bailes no iznīcības.(pēcteču radīšana ir viens, bet garīgajā plānā, katrs izjūtam - musu dzīve ir par īsu, lai to dāļātu tā pat vien), tāpēc arī mēs dalamies atmiņās, stāstam stāstus, papildinām, paildzinām dzīves pieredzi (ko var salīdzināt ar uguni), cenšamies ''radīt, kaut ko mūžīgu''. Tie ir garīgi subjektīvi pārdzīvojumi, tieksmes.
    Runājot no Bībeles Ne tikai no maizes vien dzīvo cilvēks
  • Cik ilgi atbildēsim uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem???
    Tos jautājumus, kas atkārtojas, var izlaist.


Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system