Kapēc ir ticīgie kas vienkārši tic Dievam, bet ir daļa kas uzbāžas un mēgīna iestāstīt ka viņa ticība pareizākā?

Vienkārši ticīgi ir tie, kas tic Dievam, bet tie, kas dikti to slavē, tie izrādās, nu nav viņiem Dievs pirmajā vietā, bet savs ES!!!

Savādi, ka Evisa vēl nav izteikusies šajā sakarā. Es zinu, ka viņas atbilde būtu pat ļoti liberāra, bet.. ..ja jau viņa nav neko teikusi, tad izteikšos es.
Pirms gadiem 7-10 es jebkuru kristieti varēju aizbāzt aiz jostas ar dažiem vienkāršiem jautājumiem, bet..
Man rados ir vairāku konfesiju sludinātāji, mācītāji un kalpotāji kas uzskatīja par savu pienākumu tevi pievērst viņu ticībai. Tobrīd (~2000 gads viņi bija atbraukuši no Kabardīn-Balkārijas) dzīvojām Ogrē un gribējām parādīt viņiem Rīgu, bet Rīgā es pēkšņi "atcerējos", ka mājās neesmu izslēdzis gāzes plīti un radus atstāju ar tēvu. Man vienkārši negribējās strīdēties par ticības jautājumiem.

Jau kopš bērnības esmu audzināts buddisma garā (nu jau pagājuši 16 gadi), un man pilnīgi vienalga kādu ticības konfesiju cilvēks pārstāv. Es jebkurā Dievnamā jūtos laimīgs un piederīgs.

Lai arī, Dievnamam ir jābūt tavā sirdī, Lieldienās un Ziemassvētkos taisu lielo baznīcu tūri savā apkārtnē - es vienkārši jūtos piederīgs Augstākam Visuma Saprātam. Kā to sauc - Jēzus, Džošuā, Allāhs, Muhamends, Krišna, Šiva, Buda, utt. - tam nav nozīmes, ja vien esi ticīgs cilvēks.

Es varu arī pasmaidīt par Dieva darbiem, jo es viņu vienkārši Mīlu, bet kādu pievērst viņam gan netaisos - katram ir sava izvēle.

P.S. Daži citāti par Viņu (tuvāk skatieties manā blogā pēc šīm vietnēm - >
http://irc.lv/blogs?id=29008
http://irc.lv/blogs?id=28980
http://irc.lv/blogs?id=28990
http://irc.lv/blogs?id=29002

LAIKS
***
Nu Buddas līdz Kristum
Un atpakaļ
Iet Laiks
Tev un Man

Domas par Dievišķo un jautājumi Viņam
Tu nevari būt tuvs saviem bērniem ne pēc ģīmja, ne līdzības. Viņi jau sen nav Tavi bērni, nav Tava miesa un asinis.
Tu atteicies no viņiem vēl pirms 2000 gadiem.
Tu turpini izbaudīt viņu iejaukšanos manī, jo pats arī esi radoša Personība.
Tu jau savulaik arī pats esot bijis liels burvis un mākslinieks.
Tiesa, neviena neatzīts brīnumdaris.
Nebija kam to novērtēt.
Tas bija tikai Tavs iedomu tēls.
Tu pats sev biji Elka vietā.
Tu biji Pagāns.
Nebija neviens, kas tev to pasaka.
Un Tu radīji Pasauli.
Tu savāci sešās dienās pilnu medus kāri, bet septītajā dienā tur ieliki lielu karoti darvas.
Vienkārši, lai Pasaule kļūtu daudzveidīgāka.
Lai cilvēki to neaizmirstu, dienu, kurā jāiet pielūgt Tavu darvas karoti, Tu nosauci to par Svēt-dienu.
Lai top svētīta Darvas karote, Āmen!
Runā, ka Tu septiņās dienās esot radījis ideālu Pasauli.
Man arī pietika ar septiņām dienām, lai sagrautu Ilūzijas par tādu Pasauli.
Būvgruži būs jānovāc Tev pašam!
Kāds gan Tu tomēr esi maita..
Ak Dievs, ja vien Tu esi..
***
Man būs jālūdz piedošana Viņam, jo man nebija nekādu tiesību uz Viņu ļaunoties.
Es biju iegājis Viņa dzertuvē pie Baznīcas ar piena pudeli rokās.
Pavisam biju aizmirsis, ka Viņš nemāk gatavot piena kokteiļus.
***
Man negribas atstāt Fetišus, kā to pirms manis darīja Merlin Monroe, Janis Joplin, Elvis Presley un daudzi citi.
Es gribu aiziet kā Jim Morrison un, lai mani apglabā blakus viņam Perlašēzas kapsētā - kapā bez vārda.
Parīze man patīk labāk nekā Roma.
Monmatrs ir tālāk no grēka nekā pats Vatikāns ar saviem Pāvestiem un Svēto Krēslu.
Es ierados šai Pasaulē bez vārda un arī aiziet gribu bez tā.
Bez lieciniekiem, bez paraksta, neatstājot aiz sevis nekādas metrikas, anonīmi.
Viņš atpazīs savu bērnu, es zinu to pilnīgi noteikti.

Ironija? Jā, bet labsirdīga

Cik man bijusi darīšana ar tiem pseido "sludinātājiem", tad pamatā visi viņi ir no sektām( a kur sekta - tur arī nauda, jo vairāk prāta izskaloto līdzskrējēju, jo naudas vairāk) un uzbāzīgi pēc suņa ...  
  Un ieklausieties savās sajūtās..... , no patiešām ticīga cilvēka staro miers un labvēlība...., sektanta klātbūtnē ir sajūta, ka jāsagrupējas aisardzībai.....
  Lūdziet, lai VIŅŠ Jums dod prātu atšķirt viltus praviešus, jo tie ir nelabā sūtņi.

Kaut kādā veidā šī ticība ir piepildījusi viņu cerības, vai palīdzējusi grūtā brīdī, un reizēm ir grūti atšķirt robežu starp ieteikumu un uzbāzšanos. Noniecinot citus cilvēki cenšas pierādīt savu taisnību, reizēm iekrītot fanātismā un pārkāpjot robežas.

Un kā lai vispār kaut kam tic, ja katram ir sava versija? Kā lai zin, kuram ir taisnība un kuram nav? eh.. visvienkāršākais ir nemaz necensties tajā visā iedziļināties, izstrādāt pašam savu versiju par pasaules kārtību un ļaut katram pašam ticēt, kam nu viņš vēlas vai nevēlas ticēt.

kaadam tas ir vajadziigs, kaadam tas ir uzspiezts, kaadam tas ir ieaudzinaats, veel kaadam vnk sachakareets praats. ne visaas ticiibaas ir taa, ka tiek noniecinaatas paareejaas. tas tiek dariits lai dabuutu vairaak sekotaaju savaa pusee, un lai to panaaktu nereti tiek izmantotas pat nelaagas metodes, iebiedeeshana utt, vai veel ljaunaak hipnoze. un nereti viss tiek sagroziits taa, lai kaadscilinjsh no taa guutu sev labumu.

ir arii tadi kas megini uzvaaziigi iestaastiit ka vina vispaar nav..ir tadi cilveeki kas ed galu ka traki..ir tadi cilveeki kas saka ka gala ir tik neveseliiga un nevajag to lietot...visam ir savas divas un pat vairak puses!!!

Tas ir atkarīgs no cilvēka utt. viss trakākais ir, ja skolotāja ir fanātiska ticētāja, tad takā traka visur piemin tik dievu, vairāk stundās norunā par dievu nekā par nepieciešamo vielu un beigās eksāmenā tik atceras dievu baušļus nekā, ko vajag, bet tā ir kā pievilināšana un, ja tādi uzmācas tad labāk novērsties un doties prom.