Atbildes

    1.  1 0

    arnitka (32) 6 (9459)2421 9 g  

    tā jau ir, ka daudziem to nesaprast kāpēc latvieši izbrauc, jo biezie sencīši viņiem nopērk to ko bērniņš palūdz... es pati arī biju aizbraukusi un to tiešām nenožēloju - jauni draugi, jauna pieredze un sapratu, ka varu atļauties dzīvot, ne tikai eksistēt. ok, tagad Latvijā strādāju normālā darbiņā, bet ja nu visi striķi trūktu, tad noteikti atgrieztos Somijā... šeit mani saista tikai ģimene un draugi, bet jebkurā brīdī varu atbraukt viņus apciemot un viņus pašus uzņemt kā viesus :)

    1.  0 0

    piksija (26) 5 (2681)310 9 g  

    a kurš nosoda? :o

    1.  0 0

    melsejs 6 (6063)2822 9 g  

    ...neesmu gan dzirdējis, ka nosoda...varbūt ir kādi sevišķi iemesli.

    1.  0 0

    VINJA (24) 3 (821)37 9 g  

    viņos nosoda patrioti.savas valsts patrioti,kuri ir pāliecināti,ka laime ir pārpārēm šeit.acīmredzot,patrioti ir stulbi.

    1.  0 0

    Elchis 4 (1554)411 9 g  

    taa ir katra pasha izveele braukt mekleet laimi uz citu valsti vai nee....es domaaju ka tas ir visnotal pozitiivi jo ieguuta jauna pieredze un pat labklaajiibas liimenis...

    1.  0 0

    GUTZ 3 (926)36 9 g  

    lai nosoda...

    :)

    laime katram sava , taapeec biezi vini nesaprot.

    + skaudiiba, jo nava nosleepums, ka te iet labaak :)

    iesaku braukt jo aatraak jo labaak :P

    1.  0 0

    AntiAngeL (29) 7 (38141)4822 9 g  

    Tāpēc ka pašiem nav pietiekoši daudz drosmes un skauž ka citiem iespējams dzīvē var mazliet vairāk paveikties un nostabilizēties finansionālais stāvoklis.Tipa patriotisms ar mazliet iedarbojas...bet teikšu tā iz dzīves es jau 3 reizes esmu bijis ārvalstīs un Latvija nav nekur pazudusi viss ir tāpat kā ir bijis un nekas slikts manā dzīvē nav noticis..un ticat man tie kas ir ārvalstīs tāpat grib atpakaļ mājās....

    1.  0 0

    stuumeejs 3 (886)38 9 g  

    kad tad tu esi dzirdējusi, ka es viņus nosodu???

    1.  0 0

    iewish 6 (5420)137 9 g  

    tapee ka winji taa leenaam izniicina Latviju,

    1.  0 0

    iive 7 (41980)2512 9 g  

    jo mums skauzh citu laime..:D

    1.  0 0

    kaagribi (57) 6 (15340)237 9 g  

    vienkārši tie lien citu dzīvē - pajautā - kāpēc tie sodītāji Tev negrib reāli palīdzēt??, lai nebūtu nekur jābrauc...

    1.  0 0

    siira 6 (5694)128 9 g  

    Es nosodu....Jo mīlu savu zemi un zemi sev zem kājām..un uzskatu, ka gudrs cilvēks spēs pelnīt jebkur...Taču tas, ka es mīlu savu zemi, nenozīmē, ka es mīlu šo valsti :)

    1.  0 0

    pasaka 4 (1567)36 9 g  

    Es nenosodu. Viņus par to var paslavēt, jo ir uzņēmīgi cilvēki un katrs meklē savu ceļu dzīvē. Viņi netic, ka arī Latvijā ir iespējams labi nopelnīt, bet vai tāpēc jānosoda? Vēlēsim veiksmi un gaidīsim atpakaļ Latvijā!

Līdzīgie jautājumi

  • Kuram lielveikalam dodas priekšroku..? Maxima / Rimi / Prizma vai tomēr kādam citam..?
    Lielākoties iepērkos tuvējā Maximā - lēti un tuvu. Otrā vietā noteikti Rimi.
  • No visam Eiropas savienibas valstim latviesu sievetem ir vislabaka izglitiba,vai tas nav labs raditajs?
    Tas ir rādītājs, ka mums iet vissmagāk, lai izdzīvotu, sevi pierādītu un vēl arī paspētu būt mātes un mīļākās. Citās valstīs kā Anglijā, Vācijā...,viņas vienkārši aprecās un ne par ko vairs nedomā:)). Es tā negribētu dzīvot, bet tāda nu ir patiesība.
  • Ir cilvēki, kuri ļoti nosoda cilvēkus, kas paši sev atņēmuši dzīvību,
    Es arī nosodu, bet reizē apbrīnoju.
  • kā tev liekas vai sabiedrība nosoda jaunās māmiņas kas pašas tiešām vēl ir jauniņas jauniņas?
    Apkārt pietiekoši skumju skatu. ,,Māmiņa" - 16 gadi, videne nav pabeigta, nestrādā, veči mainās, regulāras ,,tusoni" pa hatonu. Dzīves pieredzes nekādas... Tik vien sapratnes no prieka kā čurājamo sabīdīšana (sorry, varbūt drusku par rupju teikts) . ... bērni bez bērnības...  :(
  • kapec meklet citos trukumus lai apmierinatu savu zinkaribu?
    Vajag vienkārši dzīvot un baudīt, bet mēs esam tikai cilvēki, kuriem jau šūpulī ielikta elementāra ziņkārība un kompleksi!!! Tad nu katrs cīnās ar tiem kā māk!!! :)
  • vai kads zin kadu neta adresi,kura ir Deltas? vai ari vietu kur to meklet.
    mopēdi??? :DDD tak tādu wairs nau,wainu antikwariāts wai jau lūžņos nodoti :DDD~wajag,waru dabūt
  • slinkums meklet google mo6 kads uz 6avienu var nosaukt.
    Marija Sklodovska-Kirī (poļu: Maria Skłodowska-Curie, dzimusi 1867. gada 7. novembrī, mirusi 1934. gada 4. jūlijā) - poļu izcelsmes franču zinātniece, radioloģijas aizsācēja un divkārtēja Nobela prēmijas laureāte. Viņa dibināja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā. Pagaidām vienīgais zinātnieks, kurš ieguvis divas Nobela prēmijas dažādās zinātnēs.
    Mērija Vaitona Kalkinsa
    Dzīvojusi no 1863. līdz 1930. gadam.
    Dzimusi ASV un uzskatāma par
    vienu no psiholoģijas zinātnes
    attīstības veicinātājām. Veikusi
    dažādus pētījumus par atmiņu.
    Neskatoties uz to, ka viņa mācījās pie
    Viljama Džeimsa (viens no
    nozīmīgākajiem amerikāņu
    psihologiem) Hārvardas universitātē
    un izcili nokārtoja visus eksāmenus,
    viņa nesaņēma diplomu tikai tāpēc,
    ka bija sieviete. Mācījusi psiholoģiju
    Velslijas koledžā, kur nodibinājusi arī
    pētījumu laboratoriju. Izveidojusi
    asociatīvo pāru metodi verbālās
    atmiņas pētīšanai. Viens no Mērijas
    Vaitonas Kalkinsas nozīmīgākajiem
    atklājumiem saistīts ar vārdu pāru
    atkārtošanu atmiņas uzlabošanai. Zinātniece interesējās par dažādiem psiholoģijas
    jautājumiem, ieskaitot uztveres, emociju un sapņu pētīšanu. Pirmā sieviete, kura
    ieņēmusi Amerikas Psihologu asociācijas prezidentes amatu (1905. gadā) un vienīgā,
    kurai tas izdevies bez doktora grāda. Mēģinājusi apvienot psiholoģijas strukturālo un
    funkcionālo skolu.
    Beatrise Potere
    Dzīvojusi no 1866. līdz 1943. gadam.
    Dzimusi Anglijā. Zinātniece,
    apgaismotāja un rakstniece. Tā kā
    viņa piederēja labi situētai ģimenei,
    viņa uzauga slēgtā vidē, lielā mājā un
    zinības apguva ar guvernantes
    palīdzību. Tikai tad, kad ģimene
    devās brīvdienās, meitene beidzot
    izgāja no mājas un nokļuva skaistajā
    Skotijas un Anglijas dabā, kur sāka
    zīmēt visu, ko redzēja un pierakstīja
    dažādu redzēto augu un dzīvnieku
    pazīmes un īpašības. Studējusi
    botāniku, pievēršoties ķērpju un sēņu
    pētīšanai, taču, kad viņa savus pētījumus
    iesniedza britu zinātniskajās institūcijās, tie netika novērtēti, jo to autors nebija
    15
    vīrietis. Vīlusies par dzimumu diskrimināciju, Beatrise Potere sāka nodarboties ar bērnu
    literatūru, rakstot un ilustrējot pasakas un gūstot šajā jomā milzu panākumus.
    29. Alise Hamiltone
    Dzīvojusi no 1869. līdz 1970. gadam.
    Izcila amerikāņu mediķe un sociālo
    reformu iniciatore. Alise Hamiltone ir
    jēdziena „darba medicīna”
    izgudrotāja, kas specializējusies
    arodslimību pētniecībā. Pirmā
    pasaules kara laikā ceļoja pa Eiropu
    kā brīvprātīgā, aicinot cilvēci iestāties
    par mieru, nevis par karu. Pirmā
    Hārvardas medicīnas skolas
    pasniedzēja - sieviete. Medicīnisko
    izglītību Alise Hamiltone ieguva
    Mičiganā 1893. gadā. Pēc tam kopā
    ar māsu devās uz Vāciju, kur veselu
    gadu mācījās Minhenes un Leipcigas
    universitātēs. Viņām atļāva piedalīties
    nodarbībās bakterioloģijā un patoloģijā
    ar nosacījumu, ka viņas netraucēs ne biedrus, ne skolotājus, jo tolaik sievietes
    parasti nemācījās universitātē. Atgriežoties ASV, viņa strādāja Džona Hopkinsa
    universitātē un bija patoloģijas profesore Ilinoisas Medicīna skolā sievietēm. 1902. gadā
    Alise Hamiltone pievērsās bakterioloģijai Ilinoisas Memoriālajā infekcijas slimību
    institūtā. Tajā pat gadā Čikāgas tīfa epidēmijas laikā zinātniece atklāja saistību starp
    notekūdeņu kvalitāti, mušām kā slimību pārnēsātājām un slimībām. Alises Hamiltones
    atklājumi kalpoja par pamatu visa Čikāgas Veselības departamenta pārstrukturēšanai.
    Viņa atklāja, ka strādnieki, kuri strādā vietās, kur izdalās smago metālu putekļi un citas
    ķīmiskas vai radioaktīvas vielas, slimo ar noteiktām profesionālām elpceļu slimībām.
    Vairāk nekā desmit gadus zinātniece strādāja kā Profesionālo slimību komisijas vadītāja
    un pēc tam, lai arī bez atalgojuma, veica šos pienākumus arī nacionālajā līmenī.
    Darbojusies dažādās starptautiskās komitejās un citās ar arodslimībām saistītās
    institūcijās. Ieguvusi neskaitāmas balvas, prēmijas un atzinības. Mirusi dažus mēnešus
    pēc savas simtās dzimšanas dienas.
    16
    30. Līza Meitnere
    Dzīvojusi no 1878. līdz 1968. gadam.
    Austriešu / šveiciešu fiziķe.
    Medeļejeva tabulas 109. elements
    meitnerijs ir nosaukts viņas vārdā.
    1945.gadā Zviedrijas Karaliskā
    zinātņu akadēmija piešķīra Nobela
    prēmiju ķīmijā Oto Hānam, pilnībā
    ignorējot viņa kolēģes Līzas
    Meitneres darbu. 1901.gadā Līza
    Meitnere iestājās Vīnes universitātē.
    1907.gadā, saņēmusi doktora grādu,
    viņa pārcēlās uz Berlīni, lai mācītos
    pie Maksa Planka. Tieši Berlīnē viņa
    sāka strādāt kopā ar ķīmiķi Oto Hānu,
    pētot radioaktīvās vielas. Viņš
    nodarbojās ar pētījumu ķīmisko pusi,
    Meitnere pētīja fizikālo aspektu. Šī
    sadarbība kopumā ilga 30 gadus. No 1926. līdz 1933.gadam Līza Meitnere Berlīnē strādāja
    par profesori. Pirmajās publikācijās viņa izmantoja tikai savu uzvārdu (Meitner), taču
    redaktors tāpat uzzināja, ka viņa ir sieviete, turklāt ebrejiete, tāpēc atteicās to publicēt un
    darbs tika publiski izsmiets. Daži mēģināja uzvelt zinātniecei atbildību par atombumbas
    izveidi, jo viņa nodarbojās ar ķēdes reakcijas pētīšanu, taču Meitnere allaž bija uzstājusies
    pret atomenerģijas izmantošanu kara vajadzībām.
    31. Liliāna Mollere Džilbreta
    Dzīvojusi no 1878. līdz 1972. gadam.
    Amerikāniete, lieliska rūpniecības
    inženiere un psiholoģe. Izmantojusi
    savas zināšanas rūpnieciskajās
    inženierzinātnēs, lai atvieglotu
    cilvēku darbu. Viņa apzinājās vides
    faktora un strādnieku apmierinātības
    līmeņa svarīgumu saistībā ar darba
    ražīgumu. Radījusi speciālas iekārtas,
    kas palīdz atvieglot mājas soli
    personām ar īpašām vajadzībām.
    Izdevniecības atteicās iekļaut viņas
    vārdu līdzautores statusā visās
    grāmatās, ko Liliāna sarakstīja kopā
    ar vīru - Franku Bunkeru Džilbretu,
    arī rūpniecības inženieri. Vēlāk gan
    grāmatās tika publicēti viņas iniciāļi.
    Pēc vīra nāves Liliāna Mollere Džilbreta nodarbojās ar virtuvju dizainu. Viena no
    pirmajām sievietēm, kura ieguva doktora grādu inženierzinātnēs. Starp viņas
    izgudrojumiem minami ledusskapju durvju plaukti, atkritumu spaiņi, kam vāciņš
    atverams ar pedāli. Viņa bija divpadsmit bērnu māte, iespējams, tieši tādēļ zinātniece
    pievērsa īpašu uzmanību darba laika optimizācijai. Pirmā sieviete, kura tika ievēlēta par
    Nacionālās inženierzinātņu akadēmijas locekli. Saņēmusi neskaitāmus akadēmiskus un
    17
    goda apbalvojumus. Strādājusi Purdujas universitātē, Ņjūarkas Inženierzinātņu koledžā
    un Viskonsīnas universitātē. Bijusi vairāku ASV prezidentu - Hūvera, Rūzvelta,
    Aizenhauera, Kenedija un Džonsona padomniece civilās drošības, kara tehnikas un
    personu ar īpašām vajadzībām un fiziskām traumām rehabilitācijas jautājumos.
    Smitsona muzejā atrodama izstāde par Liliānu un Franku Džilbretiem.
    32. Emmija Nētere
    Dzīvojusi no 1882. līdz 1935. gadam.
    Dzimusi Vācijā. Talantīga
    matemātiķe, daudzu publikāciju
    autore. Viņas tēvs bija universitātes
    profesors matemātikā. Bērnībā
    Emmija apguva vācu, angļu, franču
    valodas, aritmētiku un klavierspēli.
    Lai arī sākotnēji viņa vēlējās kļūt par
    svešvalodu skolotāju, viņas
    aicinājums bija cits. Tā kā viņa bija
    sieviete, viņa varēja apmeklēt lekcijas
    Erlangenas un Getingenes
    universitātēs tikai kā brīvklausītāja.
    Vairākus gadus strādāja Erlangenas
    Matemātikas institūtā, nesaņemot ne
    atlīdzību, ne arī atzīšanu no kolēģu
    puses. 1918.gadā viņa pierādīja divas
    pamatteorēmas, kas bija vienlīdz svarīgas gan A.Einšteina vispārējās relativitātes teorijas,
    gan fizikas elementārdaļiņu teorijas kontekstā. Viena no tām joprojām pazīstama kā
    Nēteres teorija. Lai Emmijas Nēteres nopelnus atzītu plašāka sabiedrība, iejaucās pats
    Alberts Einšteins. 1922.gadā viņa tika iecelta par profesora asistenti ar ļoti mazu algu, bet
    joprojām cieta no diskriminācijas, jo viņa bija ne tikai sieviete, bet arī ebrejiete. Emmijas
    izstrādāto algebras koncepciju rezultātā tika izveidoti principi, kas apvienoja algebru,
    ģeometriju, lineāro algebru, topoloģiju un loģiku. Bēgot no nacistu vajāšanas, Emmija
    Nētere pārceļas uz ASV, kur viņas sasniegumi tika atzīti. Dzīves laikā saņēmusi dažādus
    apbalvojumus un prēmijas, bijusi viesprofesore vairākās prestižās augstskolās, ieskaitot
    Maskavas universitāti un Prinstonas universitāti. 1935.gadā pēc ķirurģiskās operācijas,
    Emmija Nētere mira no infekcijas.
    18
    33. Kārena Hornija
    Dzīvojusi no 1885. līdz 1952. gadam.
    Vāciete. Viņas pētījumu joma bija
    psihiatrija un psihoanalīze. 1906. gadā
    Kārena Hornija pret ģimenes gribu un
    spītējot sabiedrībā valdošajiem
    uzskatiem iestājās medicīnas skolā.
    Viņa apprecējās un dzemdēja trīs
    meitas. 1913.gadā viņa studēja
    psihiatriju un kļuva par Berlīnes
    Psihoanalīzes institūta dibinātāju un
    locekli. 1919.gadā Kārena Hornija
    sāka nodarboties ar pacientu
    pieņemšanu. 1923.gadā, vīra
    uzņēmums bankrotēja , viņš saslima ar
    meningītu. Tajā pat gadā nomira Kārenas brālis. Viņa cieta no dziļas depresijas, kas
    noveda pat pie pašnāvības mēģinājuma. Vēlāk Hornija kopā ar meitām pārcēlās uz dzīvi
    ASV. Viņa pilnveidoja neirožu teoriju, kas balstījās uz zinātnieces psihoterapijas pieredzi.
    1932.gadā Kārena Hornija kļuva par Čikāgas Psihoanalīzes institūta direktori. 1934.gadā
    viņai pašai piederēja Ņujorkas Psihoanalīzes institūts. Viņa sarakstīja neskaitāmas
    grāmatas, kurās centās atspēkot Z.Freida antifeministiskās tendences un izcelt dzimumu
    atšķirību sociālo, nevis bioloģisko aspektu. 1941.gadā nodibināja Psihoanalīzes attīstības
    asociāciju un sākot ar 1942.gadu strādāja profesores amatā Ņujorkas universitātē.
    34. Gertija Kori
    Dzīvojusi no 1896. līdz 1957. gadam.
    Dzimusi agrākajā Čehoslovākijā,
    bioķīmijas speciāliste. 1947. gadā
    kopā ar vīru Karlu F. Kori un B. A.
    Houseju saņēma Nobela prēmiju
    medicīnā un fizioloģijā. 1920. gadā
    ieguva doktora grādu medicīnā,
    apprecējās un pārgāja no jūdaisma
    katoļticībā. Gan viņa, gan viņas vīrs
    strādāja par profesoriem prestižajā
    Vīnes universitātē un nodarbojās ar
    zinātniskiem pētījumiem. 1922. gadā
    viņi abi emigrēja uz ASV un strādāja
    Valsts ļaundabīgo slimību pētniecības
    institūtā, kur pētīja enerģijas rašanos
    un pārvietošanos cilvēka ķermenī.
    Abi zinātnieki specializējās glikozes metabolisma pētīšanā, publicēja daudzus rakstus par
    šo tēmu. Gertija Kori publicēja arī daudzus individuālus darbus. Viņas teorija par to, kā
    ķīmiskā enerģija ķermenī pārvietojas no muskuļiem uz aknām un atpakaļ uz muskuļiem
    atnesa zinātniecei Nobela prēmiju un šis cikls tika nosaukts viņas vārdā par Kori ciklu.
    1928. gadā zinātnieku pāris saņēma ASV pilsoņu statusu, 1936. viņiem piedzima meita.
    1947. gadā ģimene pārcēlās uz Vašingtonu, kur Karls kļuva par Vašingtonas universitātes
    medicīnas skolas Bioķīmijas nodaļas vadītāju, bet Gertija strādāja par profesori. Gertija
    Kori bija pirmā ebreju izcelsmes amerikāniete, kura saņēma Nobela prēmiju. 10 gadus
    19
    zinātniece slimoja ar ļoti smagu slimību - mielofibrozi, tomēr tas neatturēja viņu turpināt
    pētījumus.1957. gadā Gertija Kori nomira no nieru disfunkcijas. Mēness krāteris Kori nes
    šīs slavenās mediķes un zinātnieces vārdu.
    35. Irēne Žolio – Kirī
    Dzīvojusi no 1897. līdz 1956. gadam.
    Pjēra un Marijas Kirī meita,
    francūziete, kas gājusi sava tēva un
    mātes pēdās, nodarbojoties ar
    atomfiziku. 1935.gadā kopā ar vīru
    Frederiku Žolio saņēma Nobela
    prēmiju ķīmijā par jaunu radioaktīvo
    elementu sintezēšanu. Tēvs un māte
    ne tikai pievērsa meitu zinātnei, bet
    arī ieaudzināja viņā patstāvību un
    neatkarību no arhaiskām sociālām
    normām. 1914.gadā, Pirmā Pasaules
    kara laikā, Irēne palīdzēja savai mātei
    Marijai Kirī uzstādīt rentgenstaru
    iekārtas kara hospitāļos un apmācīt
    personālu to lietošanā. Sākot ar 1921.
    gadu Irēne Žolio - Kirī uzsāka
    patstāvīgus pētījumus. Viņas vīrs
    sāka gūt panākumus zinātnē 1926.gadā. Viņiem bija divi bērni. Laulātais pāris pētīja,
    kāpēc daļiņas alfa, saskaroties ar matēriju, kustas lēnāk. Pētot visvieglāko ķīmisko
    elementu izdalīto radiāciju, abi zinātnieki atklāja mākslīgo radioaktivitāti. Pēc tam viņi
    radīja pirmo mākslīgo izotopu, bombardējot alumīniju ar alfa daļiņām, lai radītu
    radioaktīvu fosfora izotopu. Vēlāk viņiem izdevās radīt radioaktīvos izotopus, kas bija
    neaizvietojami medicīnā un mūsdienās tiek plaši izmantoti zinātniskajos pētījumos un
    modernajā rūpniecībā. Otrā Pasaules kara laikā Irēne aizbēga uz Šveici un pēc tam
    atgriezās Parīzē 1946. gadā, kļūstot par Rādija institūta un Francijas Atomenerģijas
    komisijas direktori. Tāpat kā māte, arī Irēne mira no leikēmijas.
    36. Barbara Makklintoka
    Dzīvojusi no 1902. līdz 1992. gadam.
    ASV zinātniece, kura 1983. gadā
    saņēma Nobela prēmiju medicīnā par
    nemainīgo gēnu atklāšanu. 17 gadu
    vecumā viņa iestājās Kornela
    universitātes Agronomijas fakultātē.
    Vēl studiju gados Makklintoka
    nodarbojās ar zinātniskiem
    pētījumiem, atklāja kukurūzas
    hromosomu identificēšanas metodi.
    Ar šo tehniku zinātniece nodarbojās
    visu mūžu, ik pa brīdim papildinot
    metodi ar jauniem uzlabojumiem. Barbara Makklintoka kļuva par botānikas profesori. Sākot
    ar 1936. gadu strādāja Misūri universitātē par profesora palīdzi. 1942.gadā ieguva vietu
    20
    Kārnegī institūta Ģenētikas departamentā Ņujorkā. Kopš tā laika galvenā Makklintokas
    pētījumu tēma bija ģenētika un tāpat kā šīs specialitātes pamatlicēja Mendeļa darbi, arī
    Makklintokas darbi akadēmiskajā vidē netika uzņemti ar sajūsmas saucieniem. Barbara
    Makklintoka saņēma Nobela prēmiju vairāk nekā 30 gadus pēc tam, kad viņas atklājumi tika
    publiskoti zinātniskajās aprindās. Tikai pēc ilgāka laika tie tika novērtēti kā neaizvietojami
    turpmākajā ģenētikas attīstībā. Barbaras Makklintokas pētījumi mainīja vispārējās zināšanas
    par gēnu pārmantošanas procesiem, slimību attīstību un baktēriju pretestību antibiotikām.
    Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kura individuāli saņēma Nobela prēmiju.
    37. Roša Petere
    Saukta arī par Rosu Peteri, dzīvojusi
    no 1905. līdz 1977. gadam. Izcila
    ungāru matemātiķe, viena no
    skaitļošanas teorijas izveidotājām, lai
    arī šis fakts netiek atzīts. 1927. gadā
    Roša Petere ieguva bakalaura un
    1935. gadā doktora grādu, taču fašistu
    likumi liedza viņai strādāt par
    profesori līdz pat 1945. gadam. 1945.
    gadā viņa uz laiku atrada vietu
    Lorāna Eitvoša universitātē
    Budapeštā, taču tā kļuva par viņas
    pastāvīgo darba vietu tikai 1955.
    gadā. Šajā universitātē Roša
    nostrādāja vairāk nekā divdesmit
    gadus. Studenti viņu sauca par Rošas
    tanti. Viņa smagi strādāja, lai dotu
    iespēju citām sievietēm darboties matemātikā. Roša Petere ir rekursīvās teorijas autore, šo
    teoriju vēlāk pielietoja datorzinātnēs un tā kļuva neaizstājama šo zinātņu attīstībā.
    Zinātniece sarakstīja vairākas nozīmīgas grāmatas matemātikā, piemēram, „Spēlējoties ar
    bezgalību”. Vēl viens nozīmīgs Rošas Peteres darbs ir „Rekursīvā funkcija skaitļošanas
    teorijā”.
    38. Greisa Muraija- Hopere
    Dzīvojusi no 1906. līdz 1992.gadam. Izcila ASV matemātiķe un datortehniķe. Septiņu gadu
    vecumā viņa izjauca visus pulksteņus, kas atradās mājas, lai saprastu, kā tie darbojas. Viņas
    tēvs allaž motivēja meitu pievērsties studijām un kļūt neatkarīgai. Hopere mācījās vairākās
    sieviešu privātskolās un 1924.gadā iestājās Vazāra koledžā Ņujorkā, kur studēja matemātiku
    un fiziku. 1928.gadā viņa pabeidza koledžu ar izcilību un ieguva stipendiju matemātikas
    studijām Jēlas universitātē, kuru pabeidza 1930.gadā. Viņai piedāvāja asistentes vietu
    Vazāra koledžas Matemātikas departamentā, kur viņa strādāja līdz pat 1943.gadam, paralēli
    studējot Jēlas universitātes doktorantūrā. 1943.gadā Greisa Muraija-Hopere ieguva doktora
    grādu matemātikā. 1943.gadā, Otrā Pasaules kara vidū, viņa nolēma pievienoties amerikāņu
    bruņotajiem spēkiem. Viņa apmeklēja Jūras kadetu skolu sievietēm, ko veiksmīgi pabeidza,
    iegūstot leitnanta pakāpi. Pēc tam Hopere tika nosūtīta uz Hārvardu strādāt pie skaitļošanas
    projektiem, piemēram, konstruējot Mark I- vienu no pirmajiem datoriem. Karam beidzoties,
    Hopere joprojām bija bruņoto spēku rezerviste, taču strādāja Hārvardā kā zinātniskā
    pētniece kopā ar Aikenu, Mark I radītāju. Greisa Muraija - Hopere palika Hārvardā līdz
    21
    1949.gadam, strādājot dažādos datortehnikas uzņēmumos.
    Hoperes lielākais ieguldījums zinātnē saistās ar moderno programmēšanu. 1952.gadā
    zinātniece radīja pirmo kompilatoru A-0, bet 1957.gadā viņa izveidoja pirmo kompilatoru
    datu apstrādei B-0, kas apstrādāja komandas angļu valodā. Tā galvenais pielietojums bija
    nominālu aprēķināšana. Hopere vēlējās izveidot programmēšanas valodu, kas darbotos pēc
    komandām angļu valodā un ko varētu izmantot uzņēmējdarbībā. Tas bija COBOL sākums,
    pēc diviem gadiem tika izveidota slavenās programmēšanas valodas izveides komiteja.
    Greisa Muraija - Hopere bija ASV bruņoto spēku rezerviste līdz pat 1966. gadam, kad viņu
    pensionēja jau kā kapteiņa palīdzi, jo viņa bija sasniegusi vecuma robežu. Taču pensijas
    laiks nebija ilgs, jo jau 1967.gadā bruņotie spēki atkal griezās pie viņas ar lūgumu
    standartizēt augsta līmeņa programmēšanas valodas. Greisa Muraija - Hopere atgriezās
    dienestā un darbojās tajā vēl 19 gadus. 1986.gadā Hopere otrreiz aizgāja pensijā, būdama
    gados visvecākā ASV ierēdne. Pēc aiziešanas pensijā viņa strādāja kā padomniece Digitālo
    iekārtu korporācijā, piedaloties rūpnieciskos forumos, lasot apmēram 200 referātus gadā un
    piedaloties dažādās izglītojošās programmās līdz pat 1990.gadam. Dzīves laikā zinātniece
    saņēmusi neskaitāmus apbalvojumus, starp kuriem ir vairāk nekā 40 goda doktora
    nosaukumi, Nacionālā Tehnoloģiju balva, Jēlas universitātes Vilbūra Lūcija Krosa balva,
    komodora pakāpe no 1983.gada un kontradmirāļa pakāpe no 1985.gada.
    39. Marija Geperta Meijere
    Dzīvojusi no 1906. līdz 1972.gadam.
    Pirmā sieviete ASV, kura saņēma
    Nobela prēmiju fizikā. 1963.gadā
    zinātniece kopā ar J.Hansu Jensenu un
    Ežēnu P.Vigneru saņēma šo
    apbalvojumu par orbitālo atomu
    struktūras atklāšanu. Dzimusi Polijā,
    zinātnieku ģimenē. Jau kopš bērnības
    māte virzīja meitu pretī zinātnieces
    karjerai. Studiju laikā viņu sauca par
    „Getingenes skaistuli”. 1930.gadā viņa
    pabeidza fizikas studijas Getingenes
    universitātē. Viņas darba un pētījumu
    joma bija atomfizika, īpaši daļiņas,
    atomreakcijas un pirmie katalizatori.
    1930.gadā Marija Geperta apprecējās
    ar Džo Meijeru, ķīmijas profesoru, un
    aizstāvēja doktora disertāciju, kurā zinātniece aprēķināja elektrona iespēju pārlecot uz
    kodolam vistuvāko orbītu un griežoties pa to izdalīt nevis vienu, bet divus protonus jeb
    gaismas kvantu vienības. 1960.gadā tas tika pierādīts, pielietojot lāzerstarus. Zinātniece
    emigrēja uz ASV, kur vairākus gadus strādāja kā brīvprātīgā, pasniedzot Džona Hopkinsa
    universitātē. Tā kā viņa bija profesora sieva, antinepotisma (pretradniecības) likuma dēļ,
    viņas darba ražīgākajā posmā ar viņu tā arī netika noslēgts darba līgums. Viņai bija divi
    bērni, kuru audzināšana sakrita ar laiku, kad tika veikti svarīgi pētījumi. 1960.gadā viņu
    formāli pieņēma darbā Kalifornijas universitātē. Trīs gadus pirms tam Marija Geperte-
    Meijere jau bija ievēlēta par Nacionālās Zinātņu akadēmijas locekli.
    22
    40. Rita Levi- Montalčīni
    Dzimusi 1909.gadā. Itāliete,
    neirobioloģijas speciāliste. Saņēmusi
    Nobela prēmiju medicīnā un
    fizioloģijā 1986.gadā, dalot to ar
    Stenliju Koenu par viņa sasniegumiem
    embrioloģijā. Atklājusi nervu
    augšanas faktoru, kas stimulē nervu
    šūnu augšanu. Viņas tēvs bija
    elektrības un matemātikas inženieris,
    bet viņas māte - gleznotāja. 20 gadu
    vecumā viņa iestājās Turīnas
    Medicīnas skolā. Divi viņas draugi un
    kursabiedri saņēma prestižo Nobela
    prēmiju jau vairākus gadus pirms
    viņas. Gan viņi, gan Rita Levi -
    Montalčīni bija slavenā histologa
    Džuzepes Levi mācekļi. 1936.gadā Rita ar izcilību pabeidza Turīnas medicīnas skolu
    ķirurga specialitātē un uzsāka trīsgadīgas neiroloģijas un psihiatrijas studijas. Tā kā viņa
    bija ebrejiete, fašistu likumu dēļ tika izslēgta no universitātes. Rita Levi - Montalčīni slepeni
    izveidoja laboratoriju savā guļamistabā un ar Džuzepes Levi palīdzību uzsāka pētījumus.
    Turīnas bombardēšanas laikā viņai nācās pārcelties uz laukiem, kur viņa atjaunoja
    laboratoriju un turpināja pētījumus. 1943.gadā viņa un Džuzepe Levi bēga no vācu agresijas
    un patvērās Florencē, kur dzīvoja slepenā pagrabā līdz pat kara beigām. 1944.gadā reizē ar
    Florences atbrīvošanu, Ritu pieņem darbā slimnieku nometnē par ārsti, lai aprūpētu
    ievainotos, kuri cīnījās ziemeļu frontē. 1945.gadā reizē ar kara beigām Rita Levi-
    Montalčīni atgriezās Turīnā un atguva profesores vietu universitātē. 1947.gadā viņu
    uzaicināja veikt pētījumus ASV, kur 1956.gadā viņa sāka strādāt par profesori Sentluisas
    universitātē. 1958.gadā viņa kļuva par pastāvīgu profesori un ieņēma šo vietu līdz pat
    1977.gadam. 1962.gadā viņa nodibināja pētniecības vienību Romā un strādāja gan
    Sentluisā, gan Romā. No 1969. līdz 1978.gadam bija Romas Mikrobioloģijas institūta
    direktore. Līdz pat aiziešanai pensijā 1979.gadā viņa turpināja strādāt šajā institūtā par
    viesprofesori.
    41. Dorotija Krovfūta - Hodkina
    Dzīvojusi no 1910. līdz 1994.gadam.
    Angliete, dzimusi Ēģiptē, Kairā.
    1937.gadā zinātniece apprecējās ar
    Āfrikas studiju speciālistu Tomasu
    Hodkinu un viņu ģimenē piedzima
    trīs bērni.1964.gadā saņēma Nobela
    prēmiju ķīmijā par vitamīna B12
    pētījumiem, tādējādi kļūstot par trešo
    sievieti vēsturē, kura saņēma šo
    prēmiju. Studēja Somervilas koledžā,
    doktora grādu ieguva Kembridžas
    universitātē, specializējoties
    kristalogrāfijā. Strādāja par
    kristalogrāfijas profesori Oksfordas
    universitātē. Neskatoties uz to, dzimuma dēļ viņai neļāva piedalīties zinātniskajos
    23
    kongresos. Veikusi pētījumus bioķīmijā, ar rentgenstaru palīdzību pētot vielu struktūru,
    tajā skaitā ir astoņu gadu pētījums par vitamīnu B12. Vēlāk viņa pētīja arī citu vielu
    struktūru - vitamīnu D2 jeb kalciferolu, gramicidīnu (spēcīga antibiotika uz penicilīna
    bāzes), holesterīnu, laktoglobulīnu, ferritīnu, tabakas šūnu vīrusu un insulīnu. Paralēli
    izcilajiem sasniegumiem zinātnē Dorotija Krovfūta - Hodkina bija pazīstama humāniste,
    kura cīnījās par mieru pasaulē. Attīstoties datortehnoloģijām, daudzi viņas pētījumi, kas
    mēdza ilgt gadiem, varēja tikt saīsināti līdz dažiem mēnešiem vai pat nedēļām, un tas
    būtiski uzlaboja rezultātus.
    42. Čena Šung - Vū
    Dzīvojusi no 1912. līdz 1997.gadam.
    Dzimusi Šanhajā, Ķīnā.
    Eksperimentālfiziķe, kura pilnībā
    mainīja agrākos uzskatus par
    atomdaļiņu uzvedību. 1934.gadā Ķīnā
    ieguva bakalaura grādu dabaszinātnēs
    un emigrēja uz ASV. 1940.gadā viņa
    ieguva doktora grādu Kalifornijas
    universitātē. Bijusi Smita koledžas un
    Prinstonas universitātes profesore, bet
    1944.gadā viņa uzsāka darbu
    Kolumbijas universitātē. Otrā
    pasaules kara laikā strādāja kā fiziķe
    Manhetenas projektā (šī projekta
    mērķis bija radīt pirmo atombumbu).
    Bijusi ne tikai Kolumbijas universitātes
    profesore, bet arī vairāku Ķīnas universitāšu goda profesore. Saņēmusi neskaitāmas
    atzinības un apbalvojumus, kā arī bijusi pirmā sieviete, kura kļuva par Amerikas Fizikas
    biedrības prezidenti. Strādājot Kolumbijas universitātē pierādīja „Paritātes saglabāšanās
    likuma”, kas līdz tam tika uzskatīts par vienu no atomfizikas pamatpīlāriem, aplamību.
    Doktori T.D.Lī un C.N.Jangs radīja teoriju, ko Čena Šung - Vū pierādīja ar saviem
    eksperimentiem. Par šo darbu abi zinātnieki saņēma Nobela prēmiju, izslēdzot Vū no šī
    atklājuma tāpēc, ka viņa bija sieviete. Taču Čena Šung - Vū bija pirmā sieviete, kura
    saņēma Amerikas Zinātņu akadēmijas Komstoka balvu. Viņas vārdā tika nosaukts asteroīds.
    43. Kāmala H. Ranadive
    Dzimusi Indijā 1917.gadā. Kļuva
    slavena ar laboratorijas pētījumiem
    par cilvēka šūnām, kļūstot par šīs
    tehnikas ieviesēju Indijā. Viena no
    pirmā Indijas Vēža centra
    dibinātājām. Dzīves laikā publicēja
    vairāk nekā 200 pētījumus par vēzi un
    lepru. Attēlā redzams mikroskopa
    preparāts, bultiņa norāda uz lepras
    baciļiem Mycobacterium leprae.
    24
    44. Ģertrūde Belle Eliona
    Dzīvojusi no 1918. līdz 1999.gadam.
    1988.gadā kopā ar Džeimsu V. Bleku
    un Džordžu Hitčingsu saņēma Nobela
    prēmiju medicīnā par pētījumiem
    farmācijā. Pētīja dažādu zāļu
    pielietošanu slimību ārstēšanā, atklāja,
    ka piemēram, 6-mercaptopurīns palīdz
    cīņā pret dažādiem bērnu leikēmijas
    veidiem, imurāns novērš ķirurģisko
    transplantu atgrūšanu, bet zoviraks
    ārstē herpes vīrusu - tās ir tikai dažas
    no zālēm, ko radījusi Ģertrūde Belle
    Eliona. Uz viņas vārda reģistrēti
    vairāk nekā 40 medicīnisko preparātu
    patenti. Kad meitenei bija 15 gadu,
    viņas vectētiņš nomira ar vēzi, tādēļ viņa nolēma pievērsties medicīnas studijām. 19 gadu
    vecumā viņa ar vislabākajām sekmēm pabeidza Hantera koledžu ķīmijas specialitātē.
    Neskatoties uz izcilajiem rezultātiem, 15 institūcijas noraidīja viņas pieteikumu tikai tādēļ,
    ka viņa bija sieviete. Ģertrūde Belle Eliona bija spiesta strādāt par laboratorijas asistenti, lai
    varētu turpināt studijas. Viņa pabeidza Ņujorkas universitāti un 1944.gadā viņu pieņēma
    darbā kāda farmācijas kopiena, lai jaunā zinātniece strādātu pie nukleīnskābju pētījumiem.
    Šajā uzņēmumā Ģertrūde Belle Eliona nostrādāja 39 gadus. Šajā laikā viņa veica
    atklājumus, kas atnesa viņai Nobela prēmiju. Viens no viņas nozīmīgākajiem atklājumiem ir
    AZT (anti-HIV preparāts), kas ilgus gadus bija vienīgās ASV atļautās zāles AIDS slimnieku
    ārstēšanā.
    45. Rozalīna Jalova
    Dzimusi 1921.gadā. Amerikāņu
    zinātniece, kas 1977.gadā saņēma
    Nobela prēmiju fizioloģijā un
    medicīnā „Par radioimunoloģiskās
    metodes (RIA) izgudrošanu pepsīna
    hormonu pētniecībā”. Zinātnieces
    vecāki pēc izcelsmes bija ebreji, viņi
    atbalstīja augstākās izglītības iegūšanu
    un vēlējās, lai meita strādātu par
    pasniedzēju. Pateicoties Hantera
    koledžas stipendijai, 1941.gadā
    Rozalīna Jalova ieguva izglītību
    fizikā, bet jau 1945. gadā viņa ieguva
    Ilinoisas universitātes doktora grādu
    atomfizikā. Šajā periodā Rozalīna
    apprecējās ar Āronu Jalovu, kurš arī
    bija atomfizikas students.
    Rozalīna Jalova strādāja par pasniedzēju Hantera koledžā līdz 1950.gadam, kad kļuva par
    Bronksas veterānu hospitāļa Radioizotopu vienības padomnieci. Strādājusi kopā ar izcilo
    ārstu Solomonu Beronu, ar kuru kopā izveidoja interdisciplināru pētnieku komandu, kas
    darbojās 22 gadus. Par viņu lielāko sasniegumu uzskatāma tehnika, ko sauc par
    25
    radioimunoloģisko metodi (RIA). Šī metode ļauj ar radioaktīvo izotopu palīdzību pētīt
    fizioloģiskās sistēmas. Pateicoties šai tehnikai attīstījās endokrinoloģija un hormonālo
    traucējumu ārstēšana. Pirmo reizi vēsturē medicīnas eksperti spēja diagnosticēt simptomus,
    ko izraisījušas nelielas hormonālās, enzīmu vai farmakoloģiskās izmaiņas. Līdzīgi kā Kirī
    pāris, arī Jalova un Berons nolēma nepatentēt savu atklājumu, tādējādi paplašinot savas
    iespējas. RIA izmantoja hepatīta vīrusa konstatēšanai asins bankās, zāļu un antibiotiku devu
    noteikšanā, dažādu vielu konstatēšanai asinīs, neauglīgu pāru hormonu līmeņa regulēšanā.
    Radioimunoloģiskā metode ļāva arī laicīgi konstatēt un novērst bērnu garīgo atpalicību.
    46. Katsuko Saruhaši
    Dzimusi 1920.gadā. Izcila japāņu
    ķīmiķe un ģeoloģe. Pirmā sieviete,
    kura tika ievēlēta par Japānas Zinātņu
    akadēmijas locekli. Viņa savāca
    zinātniskus pierādījumus, ar kuru
    palīdzību pārliecināja ASV un
    Padomju Savienību izbeigt virszemes
    kodolizmēģinājumus. Japānā katru
    gadu kādai japāņu sievietei par
    nozīmīgu ieguldījumu dabaszinātnēs
    tiek piešķirta Saruhaši balva.
    47. Mina Rīsa
    Dzīvojusi no 1902. līdz 1997.gadam.
    Slavena matemātiķe un viena no
    zinātniecēm, kuras vārds saistīts ar
    datoru izgudrošanu. Mācījusies
    Ņujorkas Hantera koledžā, ar izcilību
    to pabeidzot 1923.gadā matemātikas
    specialitātē. Dzimuma dēļ vairākas
    universitātes atteicās viņu uzņemt
    doktora studiju programmā. 1931.
    gadā Mina Rīsa panāca, ka viņas
    doktora disertāciju publicē Amerikas
    Matemātikas žurnāls. Matemātiķe
    atgriezās Hantera koledžā kā
    profesora asistente un 1940.gadā
    kļuva par asociēto profesori. Otrā
    Pasaules kara laikā strādāja par
    tehnisko un administratīvo asistenti
    Zinātnisko pētījumu un attīstības
    centrā, Lietišķās matemātikas nodaļā.
    Tajā laikā zinātniece nodarbojās ar miljonāru fondu administrēšanu neskaitāmu zinātnisko
    pētījumu finansēšanai. Pēc kara beigām ASV bruņotie spēki uzaicināja viņu kļūt par Jūras
    kara pētniecības centra Matemātikas nodaļas vadītāju. 1953.gadā Mina Rīsa atgriezās
    Hantera koledžā, lai līdz 1961.gadam ieņemtu fakultātes dekānes amatu. Pirmā sieviete,
    kura kļuva par Amerikas Zinātnes progresa biedrības prezidenti. Dzīves laikā saņēmusi lielu
    26
    skaitu atzinību un apbalvojumu par savu darbu. Otrā līmeņa studiju centra CUNY dibinātāja
    un pirmā prezidente. Viena no datorzinātņu pamatlicējām, izmantojusi savu ietekmi, lai gūtu
    valdības atbalstu pirmo datoru izveidē.
    48. Aleksa Kanadī
    Dzimusi 1950.gadā ASV. Pirmā
    afroamerikāņu neiroķirurģe. Viņa un
    viņas brālis bija vienīgie
    afroamerikāņu studenti koledžā, līdz
    ar to viņi cieta no rasu diskriminācijas
    un dažādām politiskām
    konfrontācijām, kas tika vērstas pret
    minoritātēm. Neskatoties uz to,
    Aleksa Kanadī bija izcila studente.
    Pašlaik Dr. Kanadī ir Detroitas bērnu
    slimnīcas galvenā neiroķirurģe un
    Veinas Valsts universitātes asociētā
    profesore. Viņas specializācija ir
    galvaskausa anomālijas, epilepsija un
    hidrocefālija, bērnu neiroķirurģija,
    smadzeņu un mugurkaula audzēji.
    Nenovērtējams ir arī mediķes
    ieguldījums neiroendoskopisko
    iekārtu pilnveidošanā, sirds vārstuļu
    izmaiņu konstatēšanai hidrocefālijas
    slimniekiem.
    49. Antonija Koelju Novello
    Dzimusi 1944.gadā Puertoriko.
    Pirmos 20 dzīves gadus slimoja ar
    resnās zarnas infekcijas slimību un
    pārcieta vairākas operācijas. Tieši tas
    kalpoja par motivāciju, lai Antonija
    izvēlētos medicīnas studijas. Ieguvusi
    bakalaura grādu Riopjedras
    universitātē un doktora grādu
    Sanhuana universitātē Puertoriko.
    1970.gadā kopā ar vīru Džozefu R.
    Novello emigrēja uz ASV, lai
    turpinātu studijas un uzsāktu darbu
    ārstes profesijā. 1979.gadā sāka
    strādāt Valsts veselības institūtā
    netālu no Vašingtonas. 1999.gadā
    ASV prezidents Džordžs Bušs iecēla
    Antoniju Koelju Novello par ASV
    galveno ķirurģi. Tas bija pirmais gadījums, kad sieviete, turklāt latīņamerikāņu izcelsmes,
    ieguva šo augsto amatu. Pildot valsts galvenā ķirurga pienākumus, Antonija Koelju Novello
    koncentrēja uzmanību uz bērnu, sieviešu un minoritāšu pārstāvju veselību. Piedalījusies
    27
    pretsmēķēšanas kampaņās un cīņā pret AIDS, iestājusies par likumu, kas neatļauj lietot
    alkoholu pirms 21 gada vecuma sasniegšanas un pret dzimumu diskrimināciju. Viņas
    darbība augstajā amatā atnesa ārstei popularitāti. Antonija Koelju Novello iesaistījās
    Nacionālās Latīņamerikāņu veselības iniciatīvās un strādāja arī UNICEF kā īpašā pārstāve
    veselības un uztura jautājumos no 1993. līdz 1996.gadam. 1999.gadā Antonija Koelju
    Novello kļuva par Ņujorkas pavalsts Veselības komisāri.
    50. Džeina Gudāla
    Dzimusi Anglijā 1934.gadā. Zooloģe,
    šimpanžu pētniece, viena no pasaules
    slavenākajām primatoloģēm. Tāpat kā
    Diāna Foseja, kura pētīja gorillas (gāja
    bojā, tos aizstāvot) un Birute Galdika,
    kura pētīja orangutanus, arī Džeina
    Gudāla bija Luisa Līkija skolniece.
    Luiss Līkijs (slavens antropologs un
    arheologs, daudzu cilvēkveidīgo
    fosiliju atradējs) pētījis lielo primātu
    uzvedību, lai papildinātu datus par
    pirmo cilvēku un viņu priekšteču
    dzīvi. Sākotnēji Džeina Gudāla bija
    Līkija sekretāre viņa Kenijas
    ekspedīcijās 1957. un 1958.gadā.
    1960.gadā Līkijs uzticēja Gudālai Gombē Tanzānijā pētīt šimpanzes. 1964.gadā Gudāla
    ieguva Kembridžas universitātes doktora grādu etoloģijā. Gudāla ir saņēmusi neskaitāmas
    atzinības un apbalvojumus par šimpanžu uzvedības pētījumiem, grāmatām un
    zinātniskajiem rakstiem, kā arī par cīņu par mieru un dabas resursu saglabāšanu. 2004.gadā
    Bekingemas pilī Džeina Gudāla saņēma Britu impērijas Dāmu komandiera titulu. 2002.gada
    aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Anans viņu iecēla par ANO
    miera vēstnesi. Starp apbalvojumiem minams arī Tanzānijas ordenis, prestižā japāņu Kioto
    balva, Bendžamina Franklina medaļa zinātnē un radžas Gandija Nevardarbības balva.
    28
    51. Margarita Salasa Falgerasa
    Dzimusi 1938.gadā Astūrijā, Spānijā.
    Savu dzīvi viņa veltīja pētījumiem
    molekulārbioloģijā. Viņas karjera ir
    milzīga gribasspēka, Severo Očoas
    (saņēmis Nobela prēmiju medicīnā), ar
    ko zinātniece strādāja kopā trīs gadus,
    un arī viņas vīra Eladio Viņuelas
    atbalsta rezultāts. 1960.gadā Margarita
    Salasa Falgerasa ar izcilību beidza
    Madrides Komplutenses universitātes
    Ķīmijas fakultāti, bet 1963.gadā ar
    izcilību - doktorantūru. Pašlaik ir
    pētniece CSIC un strādā „Severo
    Ochoa” Molekulārbioloģijas centrā
    Madridē. Akadēmiķe un Spānijas
    institūta prezidente Margarita Salasa
    Falgerasa veic pētījumus enzimoloģijā
    pēta ģenētiskās informācijas nodošanas mehānismu, īpaši DNS. Viņas pētījumi ir nozīmīgs
    devums molekulārbioloģijas zinātnes attīstībā Spānijā. Dr.Salasa Falgerasa ir saņēmusi
    vairākus nacionālos un starptautiskos apbalvojumus par savu izcilo ilggadējo darbu. Starp
    tiem minami UNESCO Finleja balva 1991.gadā, Karaļa Haimes I balva pētniecībā 1994.
    gadā, iecelšana par Spānijas institūta prezidenti 1995.gadā, Nacionālā Santjago Ramona
    Kahala balva pētniecībā, Spāņu valodas akadēmiķes krēsls Karaliskajā Spāņu akadēmijā,
    Helēnas Rubinšteinas balva „Sieviete zinātnē” 1999.gadā un citi augsti apbalvojumi.
    52. Olga Garsija Rikelme
    Dzimusi 1920.gadā Tenerifē,
    Kanāriju salās. Zinātņu doktore un
    CSIC Optikas institūta pētniece,
    specializējusies atomu spektroskopijā
    un analīzē. Mācījusies Lundas
    universitātes Fizikas institūtā
    (Zviedrijā) un Belvī Nacionālajā
    zinātnisko pētījumu centrā (Francijā).
    Pētījusi mangāna, niķeļa, vanādija
    atomu spektroskopiju un elektronu
    konfigurāciju. Daudzi zinātnieces
    rīcībā esošie dati ievākti, pateicoties
    ārzemju institūciju atbalstam,
    piemēram, Nacionālo Standartu
    pārvaldei (ASV), Medonas
    observatorijai (Francija) un Izraēlas
    Atomenerģijas Komisijas
    Spektroskopijas laboratorijai Sorekas
    pilsētā.
    29
    53. Marija del Rosario Diaza
    Torresa
    Dzimusi 1955.gadā Jerro pilsētā,
    Spānijā. Dr. Diaza Torresa ir galvenā
    pētniece ASV rūpnieciskās biotehnoloģijas
    uzņēmumā „Genecor Int”
    Molekulārbioloģijas nodaļā. Strādājusi
    mikrobioloģijā, fizioloģijā, ģenētikā
    un molekulārbioloģijā vairāk nekā 20
    gadus. Bakalaura grādu mikrobioloģijā
    ieguvusi Lagūnas universitātē
    Tenerifē, Kanāriju salās, bet doktora
    grādu rūpnieciskajā mikrobioloģijā
    ieguvusi Dublinas Universitātes
    koledžā (UCD), kas ir Īrijas Valsts
    Universitātes iestāde. Pēc doktora
    grāda iegūšanas strādājusi Dublinas
    Universitātes koledžas Bioloģijas fakultātes Elektroniskās mikroskopijas nodaļā. Pēc tam
    pārcēlusies uz ASV, kur 8 gadu laikā specializējusies dažādos mikrobu ģenētikas un
    molekulārbioloģiskajos pētījumos. Strādājusi par asociēto pētnieci kopā ar Dr. Sidniju
    Kušneru Ģenētikas nodaļā (Georgijas universitātē Atēnās, Grieķijā). Bijusi Tafta
    universitātes (Bostona, Masačūsetsa) Biomedicīnas zinātņu institūta Molekulārbioloģijas
    un mikrobioloģijas nodaļas galvenā pētniece, strādājot kopā ar Dr. Endrjū Raitu Sakleru.
    Pašlaik darbojas projektā, kas saistīts ar mikroorganismu veidošanās un attīstības
    izmantošanu rūpnieciskajā ražošanā. Galvenās Marijas pētījumu jomas, kurās izdarīti
    vislielākie atklājumi, ir gēnu inženierija, proteīnu sekrēcija, ķīmiskie produkti un
    vielmaiņas regulēšana. Līdztekus daudzām publikācijām starptautiskajos zinātniskajos
    žurnālos, Dr. Diaza Torresa ir patentējusi (gan individuāli, gan kopā ar kādu) vairāk nekā
    40 izgudrojumus. Viņa ir arī juridisko regulatoru speciāliste ģenētiski modificēto
    organismu un intelektuālā īpašuma jautājumos. Saņēmusi vairākus apbalvojumus.
    Visnozīmīgākie apbalvojumi ir balva par molekulārbioloģijas un mikrobioloģijas darba
    grupas vadīšanu, kas atklāja bioloģisko metodi ražošanā, atsakoties no tipisko
    petroķīmisko produktu lietošanas. Ar metaboliskās inženierijas palīdzību Marija del
    Rosario bioķīmiskajos procesos ģenētiski izmainīja kādu mikroorganismu, lai tas
    izmantotu kukurūzas cukurus un biomasu fermentācijas procesā, tā rezultātā tika radīts
    jauns neilona veids.
    Un tur vel biščin.
  • Kāpēc dodas jau uz kojām?
    Jau iesildās joks, nē...
    Nezinu, es dzīvoju mājās......Vnk aizņem labākās vietas varbūt, pierakstās ātrāk vēlāk nebūs vietu un zem tilta nāksies dzīvot :D
  • Ja Tev būtu jādodas ceļojumā ar kādu no irc.lv, kurš tas būtu? Kāpēc?
    a kāpēc tikai vienu ??????//


Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Ramblers Top100 Top.LV PULS.LV Professional rating system