Ko darītu jūs ja jūsu bērns; puikins pateiktu es gribu būt meituks vai meituks es gribu būt puikins?

Pirmkārt, runātu ar kādu speciālistu, bērnu psiholugu, kas par dzeļām viņa galvā notiekas, tad jau domātu ko tālāk.

tai brīdī padomātu, ka ar manām audzināšanas metodēm kaut kas nav kārtībā
murgs, teiktu, lai jūtās kā labāk grib, bet graizīt sevi un pārtaisīt neieteiktu.

saķertu galvu.

  ar pļocku pa muguru.
un lai sāk domāt beidzot

To neteiks!
Tas tā ir un  tur neko nevar darīt.

Nu ta nu pateikt nevar. Atkarīgs kādā kontekstā. Tas jau no sērijas pieaugušo jautājumiem :Ja es būtu...oj, pat  Bejonsei IR tāda dziesma: If I Were A Boy   , ja nu iet tālāk ar manāmiem novirzieniem bērnam, prasītu, kāpēc tu gribi... un protams vestu pie bērnu psihologa.

Bērns paliek bērns - tikpat labi viņš var pateikt, ka es gribu būt kaķis vai suns. Nav jau tāpēc uzreiz jādomā, ka maziņš zoofils  

nosūtītu pie krievu psihoterapeita jo šādas lietas nav iedzimtas - cilvēks vienkārši nepareizā vidē kļūst par kropli.

ja jau sāktu tādas sarunas ,tad ir nopietni jāaprunājas ar viņu ,jāuzzina,kas par iemeslu
bet parasti bērni nerunā par tādām tēmām ar saviem vecākiem,ja nu vienīgi tādi maziņi,bet tad vēl ir laiks visu labot