Ko tu noteikti pajautātu cilvēkam, kurš tev ir iepaticies, bet par kuru neko nezini?

domā man naw jūtu   

brīžam ir grūti izprast otru,ko wiņš grib un kā saprast to ko pasaka-wienkāŗši ir brīdis kad ir otram ar grūti un tas pirmais to nepamana un tad jau rodas šis taws minējums-----...."kas tu par cilvēku,ka tev nav jūtu,un tu nezini kā ir sajust sāpes"? dzīwe ir nežēlīga un ikdiena ir skola ar kļūdām un labojumiem,laikus to wisu pamanīt un saprast-tad būus iznākums -respect

uz kaadu briidi izshkjirtos... ja bez vinja nebuutu labi, tad saprastu, ka tomeer miilu, bet, ja buutu labi bez vinja, tad taa tomeer nav miilestiiba.

Cenšos to darīt vienmēr, jūtot, ka kādam ir emocionāli grūti. Tas man ir dabiski un es par to nekaunos. Bieži pat uzdodu šo jautājumu svešiniekiem. Izrunāta problēma atnes prieku gan pašam, gan otram cilvēkam, tādēļ katram ir savs labums.

No ēdamlietām - augļiem, Martini. No neēdamām - labai omai un humora izjūtai.

speeju, bet biezhaak celju,ielu naakas prasiit..bet tas ,ka kuram katram nejautaaju, notiek iipasha neizprotama atlase:Dpat nezinu kaa pastaastiit, bet praataa izlemju shim ne, bet tam gan var paprasiit..tie pat nav kriteeriji peec smukuma vai vecuma..

visticamaak ievadot paroli esi vadiijusi iekshaa paroli ar CAPS LOCK..jeb arii tagad vadi..pameegjini gan taa gan taa.ja nesanaak,restarteejot PC paspaidi F8 un iebuuto safe mode-aizej uz useriem un izdzees to akountu nafik

vispirms cilvēkam jātic pašam sev,tad var domāt par tālāko!

Manā mūžā 2 reizes tā ir bijis (nopietna atzīšanās, nevis ākstīšanās). 1 puisis man rakstīja neskaitāmas mīlestības vēstules, atstāja pie dzīvokļa durvīm ziedus, zvanīja lai tāpat vien parunātu, aicināja pastaigāties pat tad, kad biju viņam gan mutiski, gan rakstiski paskaidrojusi, ka nu nekas nesanāks. Uz to viņš veselu dienu iepretim maniem logiem nosēdēja kokā, lai pēdējo reizi mēģinātu pievērst manu uzmanību. Tagad abi šo atceroties smejamies līki.

Otrs gadījums - puisis vnk publiski paziņoja, ka es viņam patīkot, caur maniem draugiem kādu mēnesi sūtīja man vēstules. Uz manu atteikumu reaģēja pretīgi (sīkumos neizplūdīšu), tāpēc arī publiski visas viņa atzīšanās noslīcināju tualetes podā savu draudzeņu klātbūtnē.

Vainīga nejūtos nevienā gadījumā un sirdsapziņas pārmetumu arī nav bijis - tak otram reāli ir jāsaprot, ka ja no otra nav pat vismazākā ieinteresētība, tad vnk apskaties apkārt - varbūt ka īstais ir kāds cits , bet tu viņu neredzi.

spriest jau var bet vai vajag?uzdodot tādu jautājumu ir jārēķīnās ka atbilde nevienmēr būs tādu kādu esi gaidījis
manuprāt esi ''siltumnīcas'' bērns,teoriju zini labi bet prakses maz,esi labi audzināts un arī niks izsaka to ka ar humoru ir ok!!
ceru smaids nenoplaka :D
P.s un jā man patīk kritizēt :D