Ko tu vairāk apbrīno cilvēkus kas freestyle var močīt tekstus, vai cilvēku kas raksta dzejolīšus garos ziemas vakaros?

Ja freestyle nebalstās uz otra cilvēka apdiršanu, kā tas bieži vien ir repa battlos,
tad es tiešām novērtēju to, ka cilvēks ir spējīgs izteikt sakarīgu domu, turklāt nemaz nedomājot tekstu iepriekš
un padarot šo tekstu labskanīgu un ar atskaņām. Savukārt, ja teksts balstās uz sausām pirmklasnieka līmeņa atskaņām un nodiršanu
(kā tas ir Ozolam u.tml.), tad man riebjas.
Dzejoļu rakstīšana arī ir talants, esmu mēģinājusi gan freestylē kko izdomāt, gan rakstu dzeju un zinu, ka freestyle ir daudz grūtāk.
Tomēr abiem procesiem vajadzīga iedvesma un ideja.

man liekas ka dzejoliwi ir labaaki... parsvara dzejolis tiek radiits apdomats un ar dveeseli pardomaam filozofisks un taa taalaak .... a freestyle runa ko doma un nedomaa ko runaa....

Es pas. Visu laiku domāju, ka freestyle ir kaut kas saistībā ar sportu. Tas ir tjipa domu aizcietējums un vārdu caureja, kas daudzos repa gabalos!?    
Priekšroku dodu dzejai.

tos, kas var freestyle kaut ko uzreiz izdomāt. Vārdu krājums, atskaņas, jēga...super vnk!

es apbrinoju abus variantus taj gadijuma ja 6ie cilveki spej izmantojot savu talantu izsisties tauta un klut par kautko... nevis varities sava sula.

neapbrinoju ne vienu ne otru :) man labak patik gramatas :)