Darba devējs grib iegūt paklausīgu aitu(kurai daudz vilnas) vai aunu (vēlams ar lieliem un stipriem ragiem), vēl tas grib lai tam skatās mutē un acīs, neaizmirstot kabatā vai rokassomiņā paņemt līdzi ziepītes. Tāds ir darba devēja "labais tonis".! Profesionālo darba devējs nostāda otrajā plānā. Tāda ir mana pieredze.
1. Kurš tad to nezin - ūdenstilpnes dziļākajās vietās, un tas jau sen nav nekāds noslēpums. Ziemā ir diezgan neaktīvi, lielāko diennakts laiku sutina, taču šad tad gadās noķert uz mazmakškerīti. Vēžmammim gan vairāk pienākumu, jo regulāri jāvelk no alas laukā "izstaidzināt" bērnus, kas ikriņu veidā turas pie astes apakšas. Starp citu, "iznēsāšana" ilgst veselus 8 mēnešus. Un mazuļu salīdzinoši nav daudz -ap simtu. Daļa, protams, aiziet bojā vēl ikru stadijā, pēc tam kļūst par pusdienām citiem ūdens iemītniekiem - ūdri, ūdeles, zivis (vēzis praktiski visām zivju sugām ir delikatese). Kā redzi, nav viegli vēzītim. Tamdēļ nekad neņemu zemmēra vēzīšus. Nu tas tā. 2. Nedomāju, ka vēži domā. :) 3. Gods un slava žurnālistiem (2xkom., sal,sak.teik.) 4.Interesantāk būtu uzzināt , no kā tas teiciens radies. Pameklēju tīmeklī - izrādās, senakos laikos nogrēkojušos kalpus zimā sūtīja pakaļ vēžiem. Domāju, process ne no vienglākajiem. :)
Sliktās protams. Savas labās īpašības jau neviens neslēpj, savukārt sliktās gan cenšas neizrādīt... Līdz zināmam brīdim... Bet kad tās sāk izpausties, tad bieži vien cilvēkā nākas stipri vilties. Tādēļ es laikam gribētu jau iepriekš uzzināt par sliktajām īpašībām, lai vismaz aptuveni varētu nojaust kas no viņa gaidāms. :)