Mīlestība. Vai Jums ir tā gadījies, ka otru pusīti tad ļoti ļoti gribas samīļot, teikt, ka mīlat, bet jau nākošajā momentā (neatkarīgi no viņa uzvedības,rīcības) atkal kļūstat vēsi?

tas nozīmē ka pietrūkst, gribas klātbūtni..

mīlestība tāda kā tāda nepastāv! tu domā ka mīlestība ir tas ka visu laiku gribas teikt "es tevi mīlu" vai vislaik mīļot? muļķības meitenīt..
mīlestība ir otra cilvēka patikšana jeb gribēšana/pievilkšana/saprašana ar viņu pavadīt kopā laiku jeb būt kopā,klātbūtnē un dāvāt mīlestību (cieņu etc.)
nezinu vai pareizi uzrakstīju domu kāda tā īstenībā ir..

Ja prasi par to saitā, tad nav. Un priecājies, ka nav. Vēl uzspēsi...
Ja 5 gadi bez izmaiņām, tad jautājums atkritīs pats par sevi.

tas var arii buut pieradums. var meegjinaat kaadu briidi netikties un tad apstiities kas notiek.  mosh toch tas ir tikai pieradums. kjip pieradums velk pie vinja, bet juutu nav un tad kad ir pieradums apmierinaats tad iestaajas tas veesums, jo kaarotais ir sadabuuts. cilveeki vispaar paaraak biezhi juutas sajauc ar pieradumu.
bet nu jaa miilestiibu brutaali var trakteet shaadi : no saakuma ir veelme nolikt sliipi un peec tam ir tikai pieradums

Identiska situācija ir man. Ļoti gribu samīļot, apskaut, pavadīt laiku kopā, runāties, īsāk sakot gribu darīt viņu laimīgu, bet kad pienāk brīdis ... viss es kļūstu vēss un ciets kā akmens, vairs neko negribas, gandrīz depresija sākas :/
Bet nu es zinu, ka man tam ir savi iemesli, kā saka no mīlestības līdz naidam viens solis ...