Mans onkulis atrada krustu un cer, ka tas ir zelta vērtē :D Kur var noskaidrot ko kurienes tas ir, kāda nozīme utt?

Hmm...sakritība - pats pazaudēju, rokoties pa krūmiem darbā, krustu a ne ķēdīti, nu jā ar galiem.
Nu nez vai tur kaut kāda mistika, zīme vai kas, varbūt, kā saka, kāds pienākums atkrīt, kas nepatika un tā. Vismaz tik zinu.

Ja par tavu attēlu - nav mans Tas ir , visdrīzak, katoļu, jā, jo latīniskais uzraksts un Glābējs uz krusta ir katoļiem,(luterāņiem pārsvarā nav - kā atgādinājums nāve uzvarēta, Kristus ir nocelts no krusta, savukārt katoļi uztver cilvēcisko upuri kā atgādinajumu par ciešanam.Galvaskauss - pirmcilvēka Ādama kur Kristus virs tā simbolizē  ''Jaunā Ādama'' bezgrēcīgo upuri pāri cilvēcei) jo ja būtu pareizticīgo, tad latīniski nebūtu rakstīts: Mater Dei - Dieva Māte..Ora Pro - ja nemaldos - Lūdz par mums.
Vecs - iespējams izgatavots Latgalē,Krievijas impērijā nedaudz tāds uz I vai visdrīzāk II Pasaules kara pusi. Jeb arī Cara laika, katra zinā uz 1850-1914 izskatās. Vienkārša ierindnieka, vai visdrīzāk zemniekam vai zaldātam piederējis. Kā mantojums nodots.

Tik nu pirmie iespaidi.

Par liksanu, nēsāšanu - labāk nevajag likt un nēsāt, jo tas var jau redzēt ir saimnieku sākotnējo zaudējis, gājis roku rokas un ir tomēr domāts vienam konkrētam cilvēkam, a ne svešam. Ne jau par velti saka ''nest svešu krustu'' Labakais ir pārdot, vai vnk nodot antikvariātā, pie citam tadam pašam lietām. Vai ierakt zemē - ārā protams. Jo ja kas - metali ļoti labi ''uzsūc'' informācijas, un krusta forma tikai pastiprina.
Nebūs jau traģēdija ja nēsā, bet viss sākās kā saka ar sīkām nepatikšanam un pāriet...nu jā, bet silti neiesaku lai kāds nēsātu.

Pagari sanaca.