sanāk negribot reizēm....
speciāli nevienu nesāpinu, jo man pārāk mīksta sirds, nevaru noskatīties, kā cilvēks raud un vēl manis dēļ... pat tad ja tas būtu ļaunākais ienaidnieks.
Trauksmainajā jaunībā pa druskai kaut ko mēgināju tirināties, bet tagad jau nav vairs tas asums. Pagaidām iztieku ar bļaustīšanos un pa rokai vienmēr labs, rievainais tērauda "lomiks" (man, kā vecam cilvēkam , pilnīgi pietiek :D )
Agrāk gribēju. Kādu laiku nodarbojos leļļu teātrī un pēctam arī teātra studijā. Vnm ir paticis deklamēt un lasīt. Arī dziedāt korī. Nu vsp uzstāties. Tomēr ar laiku tas viss kkā pagāja un tagad vairs nav tik svarīgi, tā, ka laikam gan neinteresē.
kaapeec gan ne?varbuut labaak lietot zaali,vitamiinus un citus suudus?Cilveekam ir raksturiigi apdullinaaties..tas ir sen jau pieraadiits..ja cilveeku izmestu neapdziivotaa salaa vinsh no saakuma atrastu kur dziivot,ko eest un peec tam no kaa uzdziit kandzhu..