Neko daudz no mātes Dabas neesam atkāpušies, esam tik lopiņi kas māk apglābt mirušos- Vai tāpēc mēs esam radības kronis?

mēs vienmēr esam bijuši un būsim dabas sastāvdaļa.Bet esam visbīstamākie,jo nogalinām prieka pēc visu.Kas kust un kas ne.Un arī paši sevi iznīcinām.Mums ir liels ego,tāpēc cenšamies valdīt, daba to ļauj,bet līdz zināmam brīdim.Tā spēlējas ar mums.

Njā, jau toreiz aizdomājos, kad minēji to apglabāšanu. Padomāju, padomāju, laikam jau tā ir. Cilvēki apglabā, dzīvnieki nē.  Liela daļa , kamēr silts, noammā -viss pareizi - nav ko mantu laist zudumā. :D
Droši vien, ka neesam "Pasaules naba"  - tikai starpposms kaut kur pa vidu starp vienšūņiem un Visuma "Giperenerģijām".

jā esam gan mēs radības kronis. nav zināms gudrāku radību par cilvēkiem. vismaz es personīgi neesu saticies ar kādu arpuszemes būtni kas ir lidzīg mums.
Ta ir pienemts apglabatat mirusos un uzcelt viniem piemineklus lai cienitu mirosos, dzivnieki ta nedara.

Tpc ka mums ir īkšķi un mēs mākam viņus pielietot :)