Par to,kapēc no vienas puses nav vajadzīgs,bet no otras puses pastāv interese?

Manuprāt, runa nav par interesi. Cilvēkiem ir tāda pretīga īpašība- viņi nevar piedod, ja kādam, kuru atstājuši aiz muguras, klājas labi. (īpaši, ja pašam ir sūdīgi) Varbūt pieradums,skaudība, sajūta, ka otrs ir tavs īpašums. EGOISMS.

nezinu,laikam jau pievaktē,lai neklātos tam otram pārāk labi,ka nesanāk atgriezties

tāda ir tā dzīve..
dēļ rutīnas vai dēļ strīdiem tas parasti veidojas, vai arī ir vēl variants par to, kuram pirmajam nokrīt ''rozā brilles'' un saprot, ka negrib to otru vairs..

Tāpēc ka apnīkst vislaiku būt kopā un zināmi pielāgoties tam otram, gribās ar pabūt vienatnē. Varbūt arī tā tāpēc iznāk, tik ne vienmēr pats to apjēdz.

Pieradums.. pārsvarā cilvēku emocijas, jūtas ( varbūt pat kaut kādas enerģētikas utt.)  nav pārtraucamas vienā mirklī kā, piemēram, elektriskā strāva. +, protams, individuālās rakstura, dzīves pieredzes, audzināšanas u.c. īpatnības.