Sen mainītām dzīves vietām (sk. iekšā)?

A kapēc tu gribi kaut kur tikt?
Tas no tās domas, ja apceļosi senos īpašumus paliks vieglāk dzīvot, jeb kā?  
Īstenībā ir bijusi darīšana ar to, nu ne man bet vispār.
Ka velk visu laiku to domu līdzi par tām tēvmājām, cik tur bija labi utt..
Velk un visu laiku salīdzina, šeit jau tā nav, tur bija tā, protams runa iet par to, ka gadi 50, 60 atpakaļ. tie vecie runā pa savām pirmajām mājām.
Un beigās..
Kas notiek beigās...
Patiesībā nekas, jo tā ir doma, ka tur tādas bija, un netiek no tā vaļā. Vai tu runā, vai esi tur bijis, redzējis, domājis.
Netiek un netiks jo vilks to visu laiku līdzi.
Un zini kur tā problēma?!
Tajā, ka prātiņā ir ieprogrammējusies tāda lieta, ka tur, kur dzīvoja mazs, bija labi, jo tu biji no visa pasargāts, nevajadzēja pa neko uztraukties. Biji pasargāts un priecīgs.
Bet tad, kad tu esi kur citur,tā vieta pietrūkst, jo redz neesi pieradis pie skarbās realitātes.
Tādas lietas un vietas nāk prātā jaunībā un vecumā.
jaunībā, tapēc, ka neesi vēl nostājies uz kājām...
vecumā tapēc, ka vairs nezini kur likties un to labumu saskati savos vecajos īpašumos kur dzīvoji, tur slēpjas tā laime.

Kā ar tādiem runāt.
Nu nezinu, sarežģīti.
Atkarībā kas gadās pretī, ja tāds kas saprot, būs viegli,kas sargās savu īpašumu būs grūti.