VAI un KĀ cilvēks apzinās/saprot, ka darbs ir nepieciešams, ka ir jāmeklē darbs, jāstrādā...?

Man arī bija pazīstams tāds, kurš nevarēja pacelt savu dibenu no dīvāna un augu dienu dirnēja pie TV, dzīvojot no rokas mutē. Viņam bija parāds par dzīvokli, ledusskapī pelīte varēja pakārties, skapī vienas bikses, un tās pašas cauras utt., bet cilvēks tik un tā nemeklēja darbu, jo slinkot bija vieglāk. Viņam galvā bija tukšums - nekādu mērķu, nekādu ambīciju. Varbūt tas skanēs skarbi, bet tāda tipa cilvēkiem kaut kas tomēr ar galvu nav kārtībā, jo cilvēkam vairāk vai mazāk asinīs ir meklēt sev labumu, izsisties uz augšu, rūpēties par savu labklājību, bet ja cilvēks vienkārši sēž, rokas klēpī salicis, izvēloties labāk eksistēt nevis dzīvot, tad es tādus nesaprotu, jo pat pirmatnējie cilvēki saprata, ka ir jāstrādā - ne velti ir teiciens "Darbs padarīja mērkaķi par cilvēku".

jaamaina vecis, pret kaadu kam lielaaka atbildiibas sajuuta. ja pac nesaprot. cik ilgi uztureesi taadu? muljkjiibas, ka makshkjereeshana neko nemaksaa, taapat kaati, spoles, eesma utt jaapeerk, tad veel transports utt, un atljauja. tad rijamais taapat vaidziigs.

nu ja vinjs var iztikt bez naudas, tad ir ok... bet nu cilveeks to saak apzinaties tikai tad, kad ir uz ielas, zimaa salst nost un nav ko eest... tad gan jau ka ikvienam paraadiisies taada doma, ka darbs ir vajadziigs...

tad, kad sagribās ēst un tu saproti, ka nav naudas.

Tad, kad viņu vairs neviens neuztur.

Kad gribās ēst, smēķēt, kad jābaro savi mājdzīvnieki

Speciāli neminēju nekādas izklaides, tas ir otršķirīgi

Kad pienaak ziema un dziive zem tilta kljuust nepanesama.

Katram jau izpratne par darbu ir savādāka, cits visu dziivi sitas ar santiimiem slinkuma deelj, bet citam darbs ir ieaudzinaats kopsh mazotnes.