Vai atceraties kādu šausmenīti , ko jums bērnībā stāstīja vecāki pa tematiku:"Ja mocīsi kaķi, ja neiesi gulēt, ja neēdīsi putru, ja neklausīsi mammu utt."?

es muti nemazgāju,un tad bail bija gulēt iet,jo tētis teica,ka lai tik nemazgājot,pa nakti ragana ar slotu noberzīšot,es neko nemanīšot
no rītiem skrēju pētīt vai ir rezultāti

kad biju jauns,tādu problēmu nebija,ka nevarēja dabūt mani gulēt,pat bez dziesmas gāju gulēt (biedēt vajadzēja lai pamodinātu) - ko nevarētu teikt tagad,bet nu jā,laiki mainās,mēs tiem līdz
p.s. gan atradīšu kādu,kas noliks pie vietas bet līdz tam,ar savu pulksteni dzīvoju,biedējot citus

par ūdeni un burbuļmāti, tik problēma tā ka 2 gadu vecumā tiešām gandrīz noslīku, un tad nevajadzēja ne burbuļmāti pieminēt ne kā, no tā laika uz ūdeni ar aizdomām skatos

Tad mūs solīja vest pie omas mums viņa ārkārtīgi nepatika un ar visām četrām bijām pret braucieniem pie viņas. Neatceros nevienu reizi, ka mēs pie viņas būtu palikuši pa nakti vai kaut vai uz pāris stundām.
Minos, ka bija runas arī par bubuli un solīja pa pakaļu sist ar siksnu (vienu reizi esmu dabūjusi, bet tas bija ļoti netaisnīgi)

Man bija ļoti skaļa balss,kad es runāju blakus ciemā logi trīcēja,tēvs visu laiku mani bāra,bet nekā nevarēja tikt galā ar manu balsi

Teica, ka neļaus iet laukā
vienreiz, kad pārnācu mājās no makšķerēšanas kaut kādā veidā no trauka somā bija izlīduši tārpi, kas izrāpoja istabā uz grīdas uz sakalta. Mamma ieraugot krita panikā un draudēja uz 2 nedēļam neļaut iet uz ezeru  
Vēl visādi brīnumi pieredzēti.

Ja neklausīsi mammu paliksi viens pats mājās, bērnudārzā uz visu dienu.

vecāki neko tādu nerunāja, tikai vecāmate laukos, lai es nelīstu pie dīķa, teica, ka tur milzīgs vēzis dzīvo un, ja līdīšu pārāk tuvu, ieraus mani dīķī un apēdīs

  tas nav pareizi,ka māca visādus sūdus.
un iebiedē,lai tik nedara to,lai neiet tur.
tas lielā mērā tomēr ietekmē cilvēku jau mazu uz priekšdienām.