Vai bija kāds notikums skolā kurš jums ļoti patika un kuru ar nepacietību gaidījāt?

Es pabeidzu un pie kam ar labām atzīmēm!  

Nu es arī mācos sociālajā klasē ar humanitāro ievirzienu!

Ļoti, Ļoti gaidu šo dienu, jo ļoti vēlos pavadīt šo dienu kopā ar savu mīļoto sievieti- Bērtulīti    
..viņa dzīvo Skultē-pāķos un tad šajā dienā mēs beidzot satiksimies !!     

ir daži aizķērušies :D

tagad nesen vizinoties ar udensmoci pirmo reiz..bij traki bet gribas veel:)

Es atceros, ka 4 gadu vecumā paņēmu savu lielo suni un viena pati aizgāju pie vecāsmammas, kura dzīvoja kādus 3km no manas mājas, likt puzles un ēst cepumus.
Atceros, ka arī pērienu dabūju pamatīgu par to.

nu tas bija pagājušo vasarā, mēs ar draugiem braucām uz latgali atpūsties pie ezeriem, un bija lietaina diena aceros  es kā parasti viss dīvainākais nolēmu aiziet izpeldēties .. un sanāca tā ka tur bija vel kaut kāds bariņš ar mums līdzīgiem vidzemniekiem kas atbrauca atpūsties  nu karoč sanāca ka tajā barā bija viens kuķis tikpat dīvains kā es un brida ezerā izpeldēties tāka bija abiem garlaicīgi tad ar iepazināmies ūdenī zem lietus... neuzspēju nosalt ka dabuju skūpstu zem lietus un vel ezerā līdz krūtīm iegājis!!!! ir ko acerēties

parasti, ja mazāk runā, ta drošāk, ka izdosies.
bet, redz, ir projekti, kuriem ir nepieciešams atbalsts utt. ta viss atkarīgs no runātāja pārliecināšanas spējas:)

Labāk nemaz nesākšu domāt.

18.05.2008, ap 10.10-10.20 jeb brīdis, kad es pieveicu Minimaratonu - tobrīd atgriezās spēks, kas šķita skrējiena laikā izsīcis. un tas ka mani mīļie to novērtēja un pateica, ka viņiem ir prieks, ka es to paveicu un ka viņi ar mani lepojas
kopš tā brīža ir bijuši citi aizkustinoši brīži, bet neviens no tiem nelīdzinās tai sajūtai, kas man bija kad finišēju - atvieglojums, prieks, lepnums, sajūsma, enerģijas pieplūdums... emocijas tobrīd sita augstu vilni...
vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms tam vairākus gadus būtībā vispār nebiju sportojusi...

Upuc - paldies ka pierunāji, un protams Tev, Sheyliinai, Itsmeee un arī Kepkem par kompāniju