Vai esi mīļotajam/-ai pa telefonu sūtījis dzejas rindas vai kādus domugraudus? Un vai esi saņēmis(-us tādas sms no otra?

Ui...esmu gan sms, gan papīrveidā, gan mutvalodā...gan savus pantiņus, gan svešus, gan dziesma, gan mazliet pārveidotas dziesmas, gan tulkotas dziesmas, gan domugraudus...nu karoč esmu ņemies ne pajokam ar šito štelli :))
ceru, ka atmiņas par to visu arī tam otram palikušas tā labākās :))

ir sanacis teikt acis skatidamies bet nu sms nav tas... sms nosutit nav nekads varondarbs...

Esmu tādus sūtījusi un saņēmus ! Tas ir jauki un mīļi ! ;) :)

Jā - mans bijušais pāris reizes atsūtīja.

Es ar vienu draudzeni laiku pa laikam apmainos ar sms (arī e-pastiem) ar foršiem teicieniem, domugraudiem. mums abām tā tāda neliela kaislība vākt tādus domugraudus

Es parasti visu lieku uz papīra un ja ir nepieciešamība (nav laika dzīvajā pateikt, vai nav iespēja satikties), tad nogādāju to visu ar pasta starpniecību vai atstāju vietā, kur otrs to var atrast. Sūtīt tādas lietas caur sms man šķiet pārāk bezpersoniski - izlasīju, izdzēsu un aizmirsu. Ar vēstulēm ir savādāk un acīs pateiktiem vārdiem ir visilgākais glabāšanas termiņš. protams ja to pasniedz pareizi.

Ir man arī saglabājušās ap 50 vēstulēm, kuras man sūtītas tādā pat garā... smaidu katru reizi lasot.

ir gadījies...

Pa telefonu ir dziedatas un sanemtas serinades    apbrinojami no manas puses, jo domaju kad nekad neko tadu nespetu iesakt, bet jauki un mili no vina puses..

ir bijushi dzejosanas brinumi :)).. censos parasti nekopet kko .. kopeju tikai lai paraditu to dzejoli.

ja ne

Nē tak.Tas ir banāli.

man viens bijušais (tagad viņš ir cietumā savas muļķības dēļ >.>) kad tagad ar sms sarakstāmies mēdza sūtīt kko (neko dižu, vnk ko jau sēžot tur var sadomāt, kko banālu par jūtām un taml), bet es viņu apklusināju, pasakot, ka pati rakstu jau ilgāk kā desmitgadi... ne jau tāpēc lai man izteiktu savas jūtas, bet lai parādītu, ka viņā tur rodas garīgums vai kas tāds. cilvēks jau nav slikts, bet ne ar īpaši gaišu galvu...

savam pirmajam reiz aizsūtīju ne dzejoli, bet tekstu- "kad es guļu, mans gars lidinās pār tevi un sargā tevi:)"
man nepatīk citēt citus, tāpēc arī rakstot apsveikumus no dzejoļiem izvairos, ja nu vienīgi mani sakarā ar tieši to gadījumu apciemo iedvesma un tad tas dzejolis ir sacerēts tieši tam cilvēkam vai notikumam   

rakstījusi nē, bet saņēmusi gan esmu

ta itka wieglak izteik ko juut, jo ne wisi war sadomaat ko jauku!
bet miili ir ko taadu sanemt wai aizsuutiit

Kad uz manu sludinājumu avīzē ar vēstules starpniecību atsaucās nākamā draudzene, es viņai pa pastu aizsūtīju personīgi iedziedātu un ierunātu kaseti. Tajā bija gan safabricēta atzīšanās mīlestībā no pirmā acu skatiena, gan arī pašsacerētas dzejas rindas...
P.S. Nepagāja ne mēnesis, kad kasetē tēlotā mīlestība pārtapa reālās jūtās. Notiek arī tā.

Es esmu sūtijusi bet pārs reizies... Un no visas sirds, nu man gan kkad agrāk ļoti bieži rakstīja tādus daži cilvēki, bija ļoti patīkami, uzreiz sajūti to ka kādam esi mīļš..! :))

a,ja paša sacerēts??????????