Vai ir iespējams, kautkā sevi izmainīt? ka lai nedomā pesimistiski? ko jūs darāt kad sāk nākt prātā domas -kāpēc maz dzīvoju?

Pesimisms - čīkstēšana par dzīvi. Nečīksti, bet sāc kaut ko darīt lietas labā. Kāpēc tu dzīvo? Nu uz to jautājumu tev pašai jāatbild - ko tu dari, lai dzīvotu. nevajag padarīt savu dzīvi pilnībā atkarīgu no citiem un no apstākļiem, jāprot pašam būt par noteicēju un tad jau arī tas pozitīvisms uzrodas, ka apzinies, ka viss ir tavās rokās un tu nosaki to, kā ievirzās tava dzīve, vai tu nododies sevis žēlošanai vai tomēr sasparojies un saved visu kārtībā.

Ja labi grib, tad visu var - arī sevi izmainīt.

Dzīves pārbaudījumi nav tāpēc, lai Tevi paralizētu, bet tāpēc, lai palīdzētu Tev saprast, kas Tu esi.

Ir vērts dzīvot kaut vai, lai izbaudītu:

Saules siltumu un sajūsmu par pirmo sniegu.
Pastaigas mēness gaismā un saullēktu pie jūras.
Traku mīlestību un dzirdētu vārdus: "apsveicam, jums ir meitene/zēns!"
Vasaras silto lietu un izskraidīšanās pa peļķēm basām kājām.
Skumja cilvēka patieso smaidu un īstu draudzību.


Ir neskaitāmi daudz šādu iemeslu :))

Un mēs visi esam kādam vajadzīgi, kāds vienmēr domā un uztraucas ;)

Ja tev būs nosprausti mērķi, tad tev tādas domas prātā nenāks.

preceejusies weel neesu beernu arii nawa
karjeera par nawa saakusies
weel nezinu kam esu domaata sajaa dziiwee!

Kāda jēga domāt pat to uz ko atbildi tā pat neatradīsi?

Ja labi kautko vēlas, tad visu var izdarīt!!!    pesimisms ar laiku pāriet, visu laiku jau nevar žēloties.....

pasaki ari man, parasti es paklausos muziku vai vnk iztrakojos ar draugiem(protams bez alkohola neiztikt )

lai mazmazbērnus auklētu

Man nenāk domas "Kāpēc dzīvoju", jo es jau zinu, ka ne kāpēc. Bet kad gruzons ir tad wnk paklausos mūziku, mēģinu problēmas sakārtot pa plauktiem un tad vienu pēc vienas tās labot.

Aizej uz pāris terapijām pie psihologa, ja pats nekādi netiec galā. un tie kam psihologs asociējas psiheatru -pasēžiet vēl pie datoriem, mošk vēl gudrāki paliksiet.