Vai saki otram cilvēkam, ja kaut kas nav tā vai kaut ko gribētos citādāk?

Amm, parasti ja tas tiek izteikts skaļi, kkas attiecībās sabojājas. vismaz man. Otrs sāk uzkrītoši censties tā nedarīt un es redzu ka laužu cilvēku, lieku viņam būt tādam kāds viņš nav. un mani tas tracina, pat līdz vēmienam un man sāk riebties tas ko esmu tā teikt negribot "uzspiedusi". Varbūt esmu utpoiste, bet es meklēju cilvēku ar ko saprastos bez vārdiem, bez noteikumiem un bez pienākumiem, lai nebūtu jāsaka ka kkas nav kārtībā, lai pat tādas domas nebūtu.. Jap, es laikam esmu utopiste:))

Jā, labāk pasaku to, kas man nepatīk vai neapmierina, lai var rast kādu risinājumu un nonākt pie kāda kopsaucēja, nevis noklusēju un līdz ar to problēma tikai padziļinās... Ja redzu, ka otrs negrib spert pirmo soli uz sarunu, tad ņemu iniciatīvu savās rokās, bet noteikti neļauju attiecībām iet pašplūsmā, jo nekas pats no sevis nemainīsies...

Parasti jau viss vairak vai mazāk notiekas tā kā gribās, bet ja ne, tad jau var mazliet arī parunāt. :)

dažreiz sanāk pateikt ka kkas liekas greizi...bet ne pārāk bieži un izrādas ka man tas tikai tā licies nevis tā ir... :)

protams