Labākā atbilde

    1.  2 0

    Evisa 8 (138672)420118 16 g  

    Mani nekaitina paši cilvēki, mani kaitina viņu stulbums, liekulība, melīgums, nenoteiktība, nespēja saprast...

Atbildes

    1.  0 0

    danaka 4 (1249)29 16 g  

    dažreiz pat ļoti

    1.  0 0

    iive2 6 (16299)224 16 g  

    jhaa, mamma ljoti.. vinja visur visur baazh savu degunu.. un braalis , siik idinjsh...

    1.  0 0

    Rahele 6 (5809)1314 16 g  

    Evisa vārdus no mutes izrāva... :))

    1.  0 0

    spaikers_ 7 (56252)41060 16 g  

    viņi smaida līdz ar mani,naw ne vaines pīpēju caines

    1.  0 0

    malibu26 4 (1588)312 16 g  

    Tikai tādos momentos kad spēlē divkosību, vai arī saka ''a man viss vienalga''

    1.  0 0

    SaneStarKiller 6 (5905)238 16 g  

    man ljoti aatri paliek garlaiciigi no cilveekiem ko es redzu dienu dienaa - kaitina, pat ljoti

    1.  0 0

    unnanaa 3 (960)27 16 g  

    kaitina ka man saka ka es esot liidziiga vienai meitenei utt :@

    1.  0 0

    Siggi 5 (3002)126 16 g  

    ne... man ir loti jauki cilveki apkart, protams, ir iznemumi..., bet var pievert acis ;)

Līdzīgie jautājumi

  • Kā esi atzīmējis, iezīmējis vai savādāk apgānijis pārtikas produktu/-us, lai tavi līdzcilvēki viņu neapēstu pirms tevis?
    es vai nu kaut kur noslēpju, lai bračka neatrod.
    vai arī šad tad padalos ar pusīti.
    vai arī... nolaizu.
    Bet stulbi, ka tas nelīdz pret manu puisi- viņš vienalga, ja gribēs-apēdīs. :D viņam manas siekalas nav svešas,tapēc :D

    Savā ziņā varu uzskatīt, ka mans ēdiens nav noslēpjams un glābjams no citu nagiem.
  • Kapēc līdzcilvēks klusē?
    Profesionālis nesakaunināsies!     
    Visam savs laiks - arī par profesionāļiem nepiedzimst.  
  • Par karu un līdzcilvēku...!
    ideālu nav un nevar būt. nelaime visus vieno.
    karš nav pikniks!
  • Kas tevi kaitina visvairāk līdzcilvēkos?
  • Ko darīt ja pāridarījumu dēļ ir radusies vēlme sāpināt līdzcilvēkus.?
    ''kožot'' pa labi un kreisi,var ne tur iekosties un aplaust visus zobus.Aizsargāties vajag,bet ar apdomu.
  • Esi izjutis emocionālo atkarību no kāda līdzcilvēka??
    Jā... un to pat nevarētu nosaukt par tukšumu... tas ir kaut kas vairāk.
  • Ko darīt ja esi auksts, nemāki mīlēt, būt pateicīgs, līdzjūtīgs, bet esi pohu*sts ar visiem līdzcilvēkiem?
    Tad, kad parādīsies cilvēks, kurš būs mīlestības vērts, tā visi šitie pigori aizmirsīsies un viss būs labi.
  • Vai nekaitina tīņi?
    nu kultura nav viņu stiprā puse-nožēlojami
  • Vai jūs tas nekaitina?
    nu daziem tas ir vnk tapec lai vnk kk ierakstitu,lai izpaustu sevi
    dazam lai nopelnitu punktu.
    tapat tas nenotiek!
  • Vai jums nekaitina (sk.iekšā)?
    Neveiksminieks jūties tāpēc, ka neesi ar ko apmierināts... Sāc ar domu, ka šodien man veiksies un ar katru dienu man veiksies aizvien labāk...
    Es reiz biju skaudīgs, kad man bija 12-13, un nu ir grūti cīnīties ar to, bet, paldies Dievam, man sanāca... Saki ko gribi, taču šiem cilvēkiem nav tik grūti novēlēt, lai veicas, nevis tur pie sevis iekšienē dusmoties par citu cilvēku laimi. Labāk ir novēlēt veiksmi un būt pateicīgam par to, kas tev ir, pozitīvas domas, taču ir labāk domāt nekā dusmoties uz kā un būt naidā pats ar sevi... Vairāk pievērsies tam, ko tu pats vēlies savā dzīvē, nemitīgi domājot par to, un pieņemot ka tu to esi pelnījis un tā tik tiešām būs - tas atnāks pavisam nemanot. Vienīgais, kas mūs ierobežo uz paša laimi, esam mēs paši (šaubas,dusmas,negatīvas emocijas u.c.) un arī pārlieku pakļautība citu cilvēku viedoklim,ierobežojumiem utt.. (t.i. klausīties cilvēkos, kuri mēdz teikt - nē tev tas nesanāks utt)
    Es arī reiz domāju - kādēļ tā, vai tīešām neesmu to pelnījis, vai viss visu laiku būs tik slikti.. utt. Bet nu beigu beigās jau saprotam, ka paši esam savas laimes kalēji.
    Ar manu problēmu tikt galā man palīdzēja Džozefa Mērfija grāmata ''Tavs zemapziņas spēks'', kad dzīve likās tik pelēka, šī grāmata bija mana laimes atslēga... Ja grāmatas nav prioritāte, vari paskatīties filmu ''The Secret'', ir arī latviešu valodā.. Manuprāt, ļoti laba filma, esmu redzējis vairākas reizes, un katru reizi pēc filmas ir tāds kā pozitīvais lādiņš uzkrāts.
    Neuzskatu, ka ir tāds liktenis - dzīves lente, pēc kā mēs dzīvojam... Drīzāk mēs šo likteni paši veidojam, ir jau tas noteiktais laiks atzīmēts, un paši esam atbildīgi, cik krāšņu šo likteni mēs padaram...
    Galvenais ir vienmēr piedomāt, ka viss nemaz nav tik slikti un pagaidām ir tā, lai pēc tam būtu 10x labāk... Tik nepadodies, negatīvajam sūdam, kas liek tev justies slikti, jo mēs taču esam atbildīgi arī par to, lai mēs justos labi! :)


Reģistrācija Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system