Vai tiešām nēsājot koriģējošās biksītes dibens paliek lielāks, apaļīgāks un nav vairs tik plakans?

Man jau liekas, ka ar tauku palīdzību nav tas labākais veids koriģēt sēžamvietas formas, turklāt klāt nāks ne tikai dupsim, bet visam, itsevišķi viduklim. Labāk to ir piekoriģēt ar muskuļiem. ja nepatīk vingrojumi, tad priekš sēžamvietas labi palīdz sporta veidi kur ir bieža kustības virzienu maiņa, piemēram, florbols (pārbaudīts uz savas ādas   ), volejbols, teniss utt.

http://burlesque.lv/korigejosa-apaksvela.html

parasti pēc manis paliek arvien lielāks haoss,ja jāapgriež kājām gaisā istaba,meklējot kādu tieši tajā brīdī vajadzīgu lietu(pēdējā reizē-nevarēju atrast otru auskaru) :)

Tas velk uz to, ka cilvēks domā...droši vien, par ko citu, ja apdomāšanas objekts ir tuvumā, tad parasti uz to arī skatās un domā, ja skatās pa logu vai kur citus, tad arī domā par ko citu. Un iespējams vēlas atrasties kur citur.

Tik traki nav. Tas atkarīgs no indivīda - cik viņš pats un kādā vidē maisās, mācās, strādā, ar kādiem hobijiem, sirdslietām aizraujas utt..

nee es savam lietussargam uzliimeeshu ozonu pa virsu un tad man buus nospljauties par visiem!
p.s. tu zini cik ozoncaurumi ir debesiis? un cik biezs ir ozonslaanis? vinjsh ir kkaadi 1.5 - 3 cm biezs! un ar katru rakjeti ko cilveeks palaizj kosmosaa vinjsh uztaisa veelvienu caurumu tajaa!

Ķeguma plopellerī iesprūst Lielais Sams!  
Sēžu Linuxā, negribas brist uz Windu - uzklikšķini ar labo uz darba virsmas tukšas vietas  - Properties - Desktop un tur jau redzēsi tos time settingus, screensaverus u.c. Man uzlikts uz 120min, lai var 2 stundu filmu normāli noskatīt. Turpat kaut kur var arī atslēgt..droši vien. Negalvošu, bet  šķiet, esmu saskāries arī ar kaut kādām iespējām pašos atskaņotājos (ne visos).

Skaties šeit

2. Agnese cerēja, ka Lielajam ir bēgšanas plāns uz ko Lielais atbildēja: "Tas ir Apakšzemes cietums, neizdevās tik arā nevienam".
3. Agnese pamanīja ka Lielais Apakšzemes Cietumā samierinājās un viņai gribējās pamodināt viņu no "tā miega".
4. Agnese vēl ilgi lielīja cerību Lielajā un viņš atmodās. Lielais paprasīja Agnesi pārbaudīt vēlreiz režģus un viņa atrada pavirši iemūrētu, vienu režģi.

Rakstu pusaizmidzis. Lai pārējie pielabo manus nedarbus:

Savā dzīvē es sajūtu (stilistiski labāk ir lietot 'esmu jutis' ja domāta pagātne ar 'sajutu') daudz dažādu jūtu. Ļaunumu, skumjas, bet visvairāk(labāk lietot 'lielākoties' visvairāk vietā) tās bija pozitīvas jūtas. (nezinu kāpēc tu pārlec uz pagāti. Pieturies pie viena laika. Labāk skanētu [..]tās ir pozitīvas jūtas.) Es smaidīju, kad izjutu laimi, sasniedzot savu mērķi. Es priecājos, kad saņēmu labu novērtējumu. Priecājos (arī), kad blakus man bija draugi. Es jutu brīvību, kad autobusā ir maz ļaužu.
Kad man kāds palīdz, esmu pateicīgs par viņa palīdzību un labestību. Es mēdzu (latviski tu mīli cilvēkus, nevisn saldējumu utt.) paslinkot, kad mums uzdod daudz mājasdarbus. Es izjūtu rūpes, kad kontaktējos ar ļaudīm, kas man ir dārgi. (nezinu vai tā ir domāts, iespējams tu tiešam jūti 'bezrūpību' ne rūpes, kas ir pretēji)