Vai tu pēc svētkiem esi spējīgs piecelties ar smaidu un priekā doties uz darbu?

nea...Man vieglāk..
Vsp vasaras laikā nevaru ilgi pagulēt..
Saulīte iespīd iekšā caur katru spraudzīnu, pat biezajiem aizskariem, ehh...Un kaut uz darbu ātrāk gribas rausties ārā saulītē..
a, aukstajā laikā grr..brrr....vot,tad kaut uz darbu jāiet nevaru līdz pēdējai sekundei izrausties ārā...Jo gribas vēl bik_bik zem sedziņas siltumā pa4u4ēt

es to pašu saku vajag brivu nedeļu

Es brienu parasti pa to ceļu, kurš manam garīgajam atbilst visslabāk.. kad sūdīgs garīgais eju kur cilvēku daudzāk.. var izgrūztīties vismaz Kad mierīgs, tad arī eju gar kanālu... kas arī ir taisnākais ceļš.

Kādreiz, sen, sen atpakaļ bija - tagad nu jau cauri - izārstēts. Lēnā, mierīgā garā. Mēs maz palikuši, nekādus lielos festus netaisam.

Ja mans priekšnieks/skolotājs nav apmierināts ar manu darbu, izvērtēju situāciju, noskaidroju iemeslus - ja šim klimaksa lēkme vai sexnedabūjiens vktml., toleranti paciešam -tas ir pārejoši. Ja neapmierinātības iemesls ir tiešām mana paviršība, nemākulība, tad senšos to novērst, uzlabojot savas sekmes. 3. variants ir smagākais - t.i. kaut kāda psiholoģiska nesaderība/alerģija ..dzimtas naids :) - tad priekšnieks/skolotājs neatbilst savam amatam -viņš nespēj būt objektīvs sava padotā/skolnieka darba/sekmju izvērtēšanā. Diemžēl tā ir bieža parādība. Kādā izdevīgā brīdī toleranti, kulturāli izrunāties. Bez emociju izvirdumiem. Situācijā starp priekšnieku un skolotāju ir liela atšķirība - priekšnieku var "noēst"(rakt  kompromātus   -neesmu darījis, bet nekad nav bijusi vajadzība - man ar bosiem vienmēr veicies   ) , pasūtīt (te atkal varianti - privātfirma vai valsts iestāde), nomainīt darba vietu. Ar skolotāju ir smagāk - it īpaši, ja līdz atestātam/diplomam noiets vairāk par pusi ceļa - zobus sakožot mācities. Jau iepriekš un jau atbildējušo minētais - mierīgi, zolīdi parunāties, pateikt, ka cenšos, bet tā un šitā, kā varētu uzlabot, jo  es ļoti gribu utml..).
... klau- bet varbūt te situācija ir pavisam cita.. varbūt ir vērts vēl pacīnīties un pacensties, pienākot laikam no tā priekšnieka/skolotāja saņemsi sirsnīgu rokas spiedienu un apsveikumu ar jaunu, augstāku amatu vai superīgāko rekomendācijas vēstuli ar vārdiem, piemēram: "Paldies, ka nepievīli mani, nepadevies. Tu biji vienīgais/-ā, kurā redzēju perspektīvu,  tamdēļ arī drāzu, ieliku savu enerģiju, zināšanas. Novēlu veiksmi un panākumus!" ...gadās arī tā ..  

Vislabāk man palīdzētu tāda.. kārtīga, slapja buča :D vai arī kutināšana, nu, un protams, arī modinātājs :)

Šodien nemaz negulēju. Kalpoju Latvijai.  

milotais cilveks