eee, dzeki! ;)

Tankss2 , tas ir ļoti vienkāršoti. Pievieno klāt tam simtiem izmaiņas organismā, uztverē, uzvedībā, sajūtās (pie kam visās) ,saproti, ka kuņģim vairs nav vietas organismā, bet apetīte lielāka par lielu, gulēt pēdējos mēnešus praktiski nevari, ja arī izdodās kaut kā iemigt, tad kāds Tev ritmiski iespers pa ribām, lai pārāk neiegrimsti savā labsajūtā. Tam klāt nāk stress un bailes, pielnīga vientulības sajūta, jo šķiet, Tu esi viena tā apdalīta, ārtsu pārbaudes ir līdz brošai piegriezušās un svarus ieraugot Tev ceļas asinsspiediens. Un vēl simtiem lietu te varētu rakstīt, tā kā liec mieru maisam un domā par to, kā reiz TU morāli dalīsi savas sievietes vientulību, bailes, sāpes un ikdienu.

Nea, man savu tauku pietiek -)))
Tas bērns taču ir smags, kā var vispār ar tādu vēderu staigāt?
Laikam pasmagi, ne?
Nu un es dzert nevarētu, nē šitā tēma man neder -//
Un pie tam man pupi nepietāvētu...

Intresanti.. kā tas bērns piesūktos pie vīrieša krūts.. muskuli sūktu iekšā vai? :D

Protams, ka nē.. tā jau grūti kad sievietes stāvoklī, kur nu pašiem!

ko tur mēģināt-uzliec sev priekšā 10 kg smagu maisu un 9 mēnēšus staigā,tad uztaisi sev pamatīgu aizcietējumu un spied ārā.tad arī džeks justu kā tas ir.

Bet neaizmirsti, ka Tev par bernu jarupejas visu muzu