Atbildes

    1.  1 0

    Sinty 6 (7478)2511 9 g  

    patiik ,ka ap zokla liiniju ir atstaats .. :)
    un tad weel bakjenes patiik :))

    1.  1 0

    vijeens 6 (13889)3313 9 g  

    NNuuuuuu-- vajag jau paakatīties,kāds tas ūsu īpašnieks ir pēc sejas veidojuma--apaļģīmīts-kalsns-ovāls--u.t.t.Man jau nu patīk mazais Čingishana variants -vajag garenovālu sejiņu un ūsas,un, noaudzētas pārsedz lūpu kaktiņus uz leju.Un bučas jau nu sanāk garšīgas un nedurās ar-ja vien tas puika viņas kopj...

    1.  1 0

    lasma77 6 (5375)1413 9 g  

    pec iespejas mazak uusu un baardu.

    1.  0 0

    Terchiks 5 (3118)1411 9 g  

    Ne bārdas, ne ūsas. Vai arī tikai neliela bārda.

    1.  0 0

    karlisbots 2 (304)3 9 g  

    shauras stipinjas manupraat vinjaam patiktu

    1.  0 0

    Reperiite (27) 6 (9762)3936 9 g  

    nu man patīk gluds skuvums.. bet, ja man ar viņu nav jāskūpstās, tad var būt maza bārdiņa, bet ūsas toč ne!

    1.  0 0

    vijolite24 (57) 6 (7958)239 9 g  

    nepatīk man jauniem čaļiem ne ūsas ne barda

    1.  0 0

    iewish 6 (5420)137 9 g  

    man patiik bez baardas un uusaam!

    1.  0 0

    laima1000 (26) 6 (15165)3316 9 g  

    gludi skuutas :D

Līdzīgie jautājumi

  • Kursh no tirdznieciibas centriem jums patiik wislabaak?
    eeem..visvairaak domina.kaa nekaa-lielaakais veikals ;)
  • Kadi dzzeki meitenem patiik????????
    njuu Smuki..miilji..kas wienm atbalsta un ruupeejaas..gudri..ar kuriem buutu wnm par ko parunaat..;]
    Gaadiigi..jawtri..lai nebuutu baig kautriigs..:P jo dazjreiz dzjeks bag nokautraas un man jaasper 1. solis :D
    Lai nebuutu iedomiigs..un labi gjeerbtos..;] man personiigi patiik saldie dzjeki..;]
  • Kas var man pateikt kas tie tadi ir "Saldie Puisi" ??? un kaapeec meitenem patiik vini nevis normalie dzeki ??
    nekad tie mesli nav patikushi-man patik ka viss ir ists un dabigs,nevis tur nezksa!
  • Vai kāds var paskaidrot kas ir Zelta griezums?
    Zelta griezums - > 1 augstumā x 0,618 + 1 platumā

    Zelta griezumu meklējot
    Zane Radzobe Pirmdiena, 19. janvāris
    http://www.diena.lv/lat/izklaide/maksla/izstazu_zinas/zelta-griezumu-meklejot

    Gustavs Klucis Latvijas Kultūras kanona Vizuālo mākslu saraksta trīsdesmitniekā ir iekļauts. Starp divpadsmit jeb, vizuālo mākslu nozares gadījumā, piecpadsmit nozīmīgākajām latviešu kultūras vērtībām viņu gan nemeklējiet. Pēc karstām diskusijām grupas iekšienē "esam bijuši samērā konservatīvi un tradicionāli", atzīst ekspertu komisijas loceklis Imants Lancmanis. Mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš stāsta: "Kanona kritērijs ir katrā sabiedrībā, nācijā izkristalizējušās noteiktas kanoniskas vērtības. Tas ir jau sabiedrības apziņā atlasīts."

    Mākslas vērtības kanonam izvēlējās ekspertu grupa, kuras sastāvā Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadībā strādāja Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis un mākslas zinātnieces Laima Slava un Kristiāna Ābele. Publicētajā otrā posma kanona sarakstā atrodamas trīsdesmit divas vizuālās mākslas vērtības, turklāt vizuālās mākslas komisija bija vienīgā, kas no vērtējamo parādību loka konsekventi izslēdz pašlaik dzīvos māksliniekus un viņu darbus.

    "Reducēt līdz nelielam skaitam visu mākslas vēsturi ir sarežģīti, tāpēc arī tikai aizgājušie mākslinieki. Tā ir diskutabla izvēle, bet vienīgā iespējamā, jo latviešiem mākslas ir daudz," saka L.Slava. I.Lancmanis norāda: "Baidos, ka Latvijā cilvēkiem būs sajūta — viņiem kas nolaupīts. Bet padomājiet, kas notiktu, ja frančiem liktu izvēlēties tikai divpadsmit mākslas darbus... Manuprāt, saraksts vairāk domāts ārzemniekiem. Aptuvenu iespaidu, kādā līmenī ir māksla, gūt var."

    Vairākums ekspertu tomēr atzīst, ka kanons būs labi izmantojams arī Latvijas skolās. "Pārsteigumu jau praktiski nav — katras nozares profesionāļi runā par lietām, bez kā mūsu kultūra vispār nav iedomājama. Būtiski, lai sabiedrībā raisītos diskusija, bet situācija — politiskā, sociālā, ekonomiskā — tam ir absolūti nepiemērota. Tāpēc mērķis nav īsti sasniegts, bet objektīvu iemeslu dēļ," atzīst M.Lāce.

    Vai kanons raksturo Latvijas vai latviešu mākslu? "Latvijas mākslu," atbild L.Slava. "Latviešu māksla jau nav radusies tukšā vietā. Mentalitāte, kas veidojās latviešu kultūrai, nav atraujama no parādībām uz Latvijas zemes." Kā uzsver Kristiāna Ābele, pamats tomēr esot runāt par abām, jo "mūsu redzeslokā bija gan vērtības, ko dažādu tautību autori radījuši Latvijā, gan latviešu mākslinieku veikums emigrācijā". E.Kļaviņš šo uzstādījumu min starp galvenajām metodoloģiskajām kanona problēmām: "Mēs atteicāmies no Kluča, nevaram likt Rotko, jo viņš ar Latviju nebija saistīts… Varbūt jārunā ne tik daudz par Latvijas vai latviešu kanonu, cik par to, vai darbs piesaistīts šeit izaugušajai kultūrai. Uzdevums ir fiksēt mākslinieciski estētiskās vērtības, un Klucis estētiski būtu kanonam piemērots, bet kanona funkcija tomēr ir iekšēja."

    Ekspertu viedokļi
    Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktors:
    Process bija ļoti grūts. Runājot par latviešu vizuālo mākslu, mums liekas, ka stāvam pie milzu bagātības, bet šis priekšstats ir summārs. Tikko mēģinājām destilēt vienu mākslinieku vai darbu, parādījās disproporcija. Grupā nebija lielu pretrunu, bet rezultāts personiski man bija vilšanās. Esmu neapmierināts ar to, kas palika ārā. Citi izvēlējās veidot summārus sarakstus, mēs — vienu darbu, nevis mākslinieku kopumā. Piemēram, par Rozentālu… Mēs viņu uztveram kā veselumu, tikai mākslinieka darbi kopumā atspoguļo to, kā mēs viņu izjūtam. Ņēmām No baznīcas kā pazīstamāko, jo nevaram ignorēt to, kas ir plašākas tautas apziņā un rīkoties ekstravaganti. Tāpēc saraksts ir kompromiss starp populāro un to, kas ir īsta vērtība.

    Laima Slava, mākslas zinātniece:
    Pēc manām domām, kanons ir atgādinājums par vērtībām, kas ir mūsu rīcībā. Vērtību sarakstu mēģinājām papildināt ar to, kas vēl nav iegūlis aprobētā izpratnē par vizuālās mākslas vērtībām. Visdiskutablākā izvēle bija lemt tikai par aizgājušajiem māksliniekiem. Bet tā bija vienīgā iespējamā, jo latviešiem mākslas ir ļoti daudz. Šis ir kompromisa variants, meklējot zelta griezumu. Apmierināti nevaram būt kaut tā iemesla dēļ, ka neviens nav spējis ielikt visu sev svarīgo.

    Eduards Kļaviņš, mākslas zinātnieks:
    Katrā sabiedrībā, nācijā ir izkristalizējušās noteiktas kanoniskas vērtības. Kanons jau nav tikai subjektīvs mākslas kritiķa izgudrojums, bet kas sabiedrības apziņā atlasīts. Neatkarīgi no tā, vai cilvēki zina daudz par Raini vai Purvīti, viņi zina, ka tas ir kanons. Tās ir centrālās vērtības, kuras ir stabilas. Mūsu komisija lēma, ka, sekojot dāņu ieteikumam, skatīs tikai tos māksliniekus, kas aizgājuši mūžībā, jo tie, kas ir, vēl var ko veikt, viņu darbs nav noslēgts.

    ***

    Vizuālās mākslas kanonā iekļautās vērtības
    Lubānas Apollons. No Aboras I apmetnes (2300.—1500.p.m.ē.)
    Madonna uz mēness sirpja. No Rīgas Lielās ģildes (~ 1490)
    Zlēku baznīcas iekārta (~ 1650)
    Nikolauss Seferenss jaunākais. Liepājas Sv.Annas baznīcas altāra retabls (1697)
    Johans Kristofs Broce. Sammlung Verschiedner Lieflaendisher Monumente (1770—1818)
    Jūlijs Feders. Gaujas leja (1891)
    Janis Rozentāls. Pēc dievkalpojuma (No baznīcas) (1894)
    Vilhelms Purvītis. Ainavas: Pavasara ūdeņi (Maestoso) (~ 1910), Ziema (~ 1908), Pavasarī (Ziedonis) (1933—1934)
    Johans Valters. Peldētāji zēni (~ 1900)
    Voldemārs Zeltiņš. Ainava (1906—1909)
    Jānis Jaunsudrabiņš. Ilustrācijas Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai (1914)
    Jēkabs Kazaks. Bēgļi (1917)
    Jāzeps Grosvalds. Strēlnieku sērijas darbi (1916—1917)
    Teodors Zaļkalns. Sēdošā māmiņa (1916—1923)
    Kārlis Zāle. Brāļu kapu ansamblis (1924—1936), Brīvības piemineklis (1931—1935)
    Darbnīcas Baltars porcelāns (1925—1928)
    Uga Skulme. Klusā daba (1924)
    Oto Skulme. Portreta kompozīcija (1923)
    Niklāvs Strunke. Cilvēks, kas ieiet istabā (1927)
    Vilis Rīdzenieks. Māte (Emīla Dārziņa mātes portrets) (1928)
    Konrāds Ubāns. Irbenes iela (1932)
    Jānis Liepiņš. Vendzele (1935)
    Ģederts Eliass. Pie akas (~ 1935)
    Kārlis Padegs. Sērija Sarkanie smiekli (1930—1931)
    Ludolfs Liberts. Nacionālās Operas izrāžu scenogrāfija (1924—1930)
    Gustavs Klucis. Spartakiāde (1928)
    Leonīds Āriņš. Vagas zemē un debesīs (1969)
    Boriss Bērziņš. Mākslinieks un modelis (1985)
    Bruno Vasiļevskis. Saules stars (1987)
    Egons Spuris. Cikls Rīgas proletāriešu rajoni 19.gs. beigas, 20.gs. sākums (XX gadsimta 70.— 80.gadi)
    Edvīns Strautmanis. Viensēta (1986)


    Tie, kas saskārušies ar dizainerēšanu, gleznošanu, fotogrāfēšanu - vai jeb ko tamlīdzīgu, kas saistīts ar vizuālo estētisko baudījumu (un patiesībā ne tikai) - noteikti ir dzirdējuši vai lasījuši, kas ir Zelta griezums vai Fibonači skaitlis. Par to nedrīkst arī aizmirst web lapu izstrādē, tādēļ šeit ir pāris kodolīgi un lakoniski resursi, kuros varam iegūt zināmu priekšstatu kā tas teorētiski un praktiski ir pielietojams web lapas freima un  dizaina izstrādē.


    Zelta griezums - > 1 augstumā x 0,618 + 1 platumā

    Te vari aplūkot bildi - > Avots
  • Matu griezums kurs Jums loti patik! :)
  • kāds matu griezums pašlaik ir modē sievietēm???
    Modē ir viss!
  • Kāda stila matu griezums un matu krāsa būs aktuāla vasarā?
  • Kadu edienu jus wislabaak maakat uztaisiit?
    da nezinu.atkarīgs no garstāvokļa.ja slikts garstāvoklis tad nekas nesanāk.bet tā kopumā sanāk labi pagatavot rīsus;)
  • Jautajums meitenem!!!
    agraa vasaras riitaa ar gumijniekiem kaajaas seedeet upes krastaa..pa abiem tureet vienu makscheri,kopaa izvilkt zelta zivtinju:Dpa vidam nopluukt meitenei uudens rozi..nju taada romantika:D


Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Ramblers Top100 Top.LV PULS.LV Professional rating system