kad cilvēks zem zemes,tad viņu apraud un labus vārdus teic-bet kad virs,tad izsmej,dara pāri un nosoda,neviena laba vārda --- kur loģika,kapēc tā?

Tagad es teikšu - jautājums ir retorisks. Domāju (un ceru), ka Tu nemaz nezini, kas ir n ā v e. Šis nebūs stāsts par to ka JAU ZINU, ko tas nozīmē, bet varu atbildēt uz Tavu jautājumu pavisam no citas puses. Esmu (dažādu apstākļu spiesta) nostrādājusi veselu gadu apbedīšanas birojā "no morga līdz kapam", un tā man bija MILZĪGA dzīves skola! Nekad šo pieredzi nenožēlošu, jo uz daudzām lietām tagad skatos daudz...mierīgāk. Par labajiem vārdiem varu pateikt - MĒS vienkārši NEESAM IEMĀCĪJUŠIES tos pateikt, kad tos vēl ļoti grib dzirdēt! Viss pārējais ir rituāls un tradīcijas.
Šajā sakarā arī es gribu pieminēt savu māti (kuras vairs nav) - man viņa mācīja - "JA NEVARI CILVĒKAM NEKO LABU PATEIKT, NEKO SLIKTU ARĪ NEVAJAG!"
(Bet klusējam mēs ne ilgāk par minūti...)

Tapēc, ka tikai tad cilvēki saprot, cik aizgajējs tomēr bija vērtīgs un labs cilvēks :> + aizgājējs vairs nevāra sūdus un nerunā pretī :D Tā nu tas ir.

Divkosība, liekulība - latvizms! :) Kaut latvizms ņe pričom, ja atceras kaut vai to pašu fantastisko cilvēku Saharovu un citus....
Varbūt drusku ne pa tēmu, man te mammucis nesen aņuku izstāstīja (vai pamācību):
"Pirmo preci ebrejieti - būs gudri bērni, nekādu problēmu skolā utml;
Otru preci krievieti vai ukrainieti - tās ļoti labi gatavo visādus gardus ēdienus.
Trešo, pēdējo preci latvieti - TĀ LABI KOPJ KAPIŅUS!"    

Tā tam būs būt... Mēs, cilvēki, esam tādas dīvainas būtnes... Saprotams, kas mums pieder un cik vērtīgs tas ir, tikai tad, kad esam to zaudējuši!

katram sava lōģika.. vismaz  katram savējā..
Mana lōģika sen jau ir sapratusi,ka pārāk daudz kas ir negodīgi..un negatīvi neglīts.. ! Es cenšos un turpināšu  censties vienkārši nodzīvot šo dzīvi tā,lai dienā,kad miršu varu droši teikt esmu laimīga..
diemžēl jāsaka,ka es izjustāk raudu,kad mirst dzīvnieks vai koks..nevis cilvēks.. diezgan ļauni.. ! bet pati cilvēce ir ļauna.
aiš viss..-man vienkārši šodiena ir kaut kāda nediena.

Tāpēc ka tā ir pieņemts, ka sabiedrībā uzvedās pieklājīgāk nekā mājasa virtuvē.
Ar vainas apziņu neviens nav spējīgs sadzīvot, tāpēc arī vismaz beigās, tas viss jānoveļ no sava kakla :)

p.s. Bet nu tēmas lēnām  sāk vilkt uz virves un ziepju pusi.

cilvēks zaudējumu sajūt tikai tad kad to ir patiesi zaudējis...a tā jau vienmēr ir cerība, bet kad tās vairs nav.... tad nav patiesi!

kad zaudé tévu un máti - køústi pieaudzis.

vertibu kadam uzini tikai tad kad zaudee to...

bet vairakums vnk izrada cienu tuviniekiem :/

taapeec ka cilveeks patieso veertiibu uzzin tikai tad kad tas ir zaudeets, bet liidz tam vinjsh tik taalu neaizdomaajas, tik ir iegrimis savaa, briizhiem zemiskajaa, dziivnieciskajaa un trulajaa iedomu pasauliitee, kur pac svariigaakais justies paaraakam par citiem, un liidz ar to pazemo citus un visaadi citaadi ljauni izriikojas pret visiem kas patraapaas pa celjam, lai tikai maaksliigi uzkachaatu savu pashveerteejumu, nejeedzot to ka patiesi augstveertiigs cilveeks ir tikai tad, kad vinjsh pret citiem izturas labi.

Par mirušajiem mēdz neteikt slikta vārda

ar dzīvu var pacīnīties,ja ko sliktu esi pateicis.Bet kā cīnīsies pret garu,ja šo aizskarsi.