vai ir viegi dzivot ar apzinju ka ka neviens mirklis vairs neatkartosies?

Arkaartosies gan,tikai sawaadaaka situaacijaa:))

jaa - jo naakamie buus labaaki mirklji :)

Par sliktajiem mirkļiem-kā zobārsta apmeklējumu-viegli:D
Bet viss skaistais šķiet pārāk ātri un nežēlīgi kā smiltis izplūst caur pirkstiem...

skaistie mirklji naak un iet, bet paliek tachu skaistaas atminjas, kuru deelj ir veerts dziivot un ieguut taadus mirkljus veel un veel:)

nevajag par to domāt, bez tam, teixim, manā dzīvē uz doto brīdi vairākumā ir tādi mirkļi, kuri, paldies Sātanam (Dievam neticu), nekad vairs neatkārtosies. Saki man, dārgā, vai tu katru dienu gribētu atkal un atkal pārdzīvot mirkli, kad Tavu vecāku nāves dienā, tev ejot uz veikalu pēc ziediem, uzbruka terorists - pašnāvnieks Koļa, kliedzot - "ZA RODJINU", saspridzinājās, līdzi paķerot arī tavas rokas un kājas, spēju redzēt un spēju dzirdēt... Tas ir - tu tagad guli un ar savu vienīgo locekli - degunu (ar vīriešiem savādāk) un osti kaimiņa (taisnās zarnas slimnieka) radīto aromātu un - nepārtraukti atceries šo "patīkamo" mirkli, kā dēļ tu esi tur, kur tu esi.
Tas ir labi, ka neviens mirklis neatkārtojas un par to nav ko filozofēt (par to tavu apziņu runājot).

nu bet ja tie mirkļi atkārtosies, tie taču apniks...:/

Paliek taču arī atmiņas,skaistos mirkļus tik ātri nevar aizmirst. ;]
Bet viss jau var vēl atkārtoties,ja vien tu to vēlies.Ja nebūs tādi kādi bija,tad būs vēl patīkamāki mirkļi. ;]