Vai jums ir gadījies, ka draugs/draudzene (ne jau mīļotais/ā, vienkārši tuvs cilvēks) jūs ir nodevis, pievīlis, iešpļāvis dvēselē? Kā rīkojāties? Vai atriebāties?

Tad tā draudzībā vairs nav tāda, tam cilvēkam vairs neuzticos, un neko tādu nestāstu  

Neatriebos, kgan - atriebos gan :D Nu nav labi, bet ko darīt, ja var izrīkoties tik nelietīgi ka izrīkojās ar mani, tad nekas cits nebija gaidāms :) Tas cilvēks, kas var teikt nodeva mani es domāju, ka cieš, ne jau tikai manis dēļ, bet tāpat :)

Viņai neatriebos. Vienkārši kādu ilgāku laiku nerunājām,nedraudzējāmies, bet tad kādā dienā izrunājām visu,un pat izsmējāmies. Viss nokārtojās.Draudzību grūti sagraut. :)

ja ir gadiijies, tuva draudzene smagi mani piechakareeja, bet ar laiku tapat piedevu, jo bija jau arii mana vaina.. un man nepatiik dziivot naidaa...

partraucu saskari!

ir gadiijies, bet netik smags gadijums, bet tomer struntigi sanaca gan.........uz atriebibu gan nevelk, nav jegas, tik sajuta gan stulba ka ir ta ka tagad tas ir........iespejams ja satiktu kadreiz aci pret aci, varbut deretu izrunaties.

nav jau jeegas atriebtis, vnk, ignors un lai staigaa taalaak.

sitie tak naw draugi kas taa dara!!!!!es tos saucu par pazinaam

Ir gadījies, bet neatriebjos - es māku Piedot kā kristietis
Es gan esmu dzen budists, bet tas nemaina lietas būtību