http://irc.lv/blogs?lang=lv&nick=KljavasLapa IRC.LV - Blogi (KljavasLapa) http://irc.lv/images/irc-logo-2.gif http://irc.lv/blogs?lang=lv&nick=KljavasLapa Tue, 20 Mar 2007 17:06:08 +0200 http://irc.lv/blogs?id=8434 http://irc.lv/blogs?id=8434 irc@irc.lv (KljavasLapa) Izbira maiss,
Kurš pilns vietuļu siržu

Tās sirdis otru meklējušas
Tagad krita bezdibenī-
Lielajā sāpju dzīvē

Tur naids un laime mita
Un sirdis tam pievienojās,
Jo pārplīsa maiss

Kāpēc gan tam bija jāplīst?
Vai tad dzejnieks tik neuzmanīgs bija
Un aizmirsa par sirdīm

Tās lūdzās pēc brīvības,
Kas mita tur ārā
Tādēļ trakot tās sāka

Līdz brīdī,kad dzejnieku skumjas pārņēma
Un vientuļš tas sajutās,
Tā pameta maisu tas novārtā,

Liekas tas vēlējās
Pārējām sirdīm prieku dot
Tajās,kas mitinās ārpusē

Tā dzejnieka sāpes radīja
Jaunas lielākas sāpes
No kurām neizbēga neviens

Tomēr stāstā lija ne tikai asaras un sirdis,
Bet arī laimes uzplūdumi bija,
Kas lika turpināt šo stāstu

12.02.2007©]]> Tue, 20 Mar 2007 17:06:08 +0200 http://irc.lv/blogs?id=8432 http://irc.lv/blogs?id=8432 irc@irc.lv (KljavasLapa) Tiesības ir dotas
Nospiest lielo gaismas slēdzi,

Lai arī šajā pasaulē
Mirdzētu gaismas un lampiņas
Nevis tikai mūžīga tumsa

Te ne aicināts,ne lūgts kāds atnācā
Pretī manai tumsas puķei
Un līdzi nesa saules starus

Kāpēc gan šurp Tu biji nācis
Pie manām sāpju durvīm klauvēt sācis
Un parstāt nespējis

Vai tiešām manu balsi
Nedzird vairs neviens
Un es te tikai sev,ko saku,

Jo durvju atslēgas sen zudušas,
Bet slēdzene tagad saplēsta
Un asiņu straumes aiz durvīm plūst šurp

Jau atkal viss tik sarkans kļuvis
Pat nevēloties to
Ir pienācis šis skumju atkārtotais gals

19.02.2007©]]> Tue, 20 Mar 2007 16:58:04 +0200 http://irc.lv/blogs?id=8431 http://irc.lv/blogs?id=8431 irc@irc.lv (KljavasLapa) Un katrā mājā logos iedegās spoža gaisma
Līdz tā pamazām kļuva zilgani pelēka
Arī debesis ietērpjot tikpat miglainas

Nakts bija atnākusi
Tagad modās visi aizmirstie tēli
Un atvērās pasaku lapas
Pie nogurušo bērniņu gultām

Vēl ārā rēja suņi,
Brauca auto un krita ausušās zvaigznes
Lielā rūkoņa pārtapa miega dziesmā,
Kuras balss bija nakts

Tās miers un noslēpums vilināja pie sevis
un cilvēku acis nemanīti vērās ciet,
Tikai sapņiem ļaujot vaļu,
Lai no rīta neatcerētos piedzīvoto

Tā atkal ausa saules spožā gaisma,
cilvēku acis atvērās dzīvei
Kāds atkal bija aizgulējies,
Bet citā mājā blakus istabā bērni raudāja

Mašīnu taures pārņēma ielas,
Suņu balsis turpināja riet
Visam nolemts turpināties atkal
Un pienāks nākamā nakts,nākamais rīts

6.03.2007©]]> Tue, 20 Mar 2007 16:46:41 +0200