http://irc.lv/blogs?lang=&nick=enigma17 IRC.LV - (enigma17) http://irc.lv/images/irc-logo-2.gif http://irc.lv/blogs?lang=&nick=enigma17 Thu, 02 Jul 2009 09:48:22 +0300 http://irc.lv/blogs?id=50830 http://irc.lv/blogs?id=50830 irc@irc.lv (enigma17) Man pretī paveras tumša, drūma iela...
Koku ēnas uz apsniguša asfalta nejievieš uzticību, tās dejo, kad vējš iešūpo laternas...
Ikreiz, kad gaisma maina savu spīdēšanas leņķi, ēnas itkā runā ar mani.
Lielas, taču retinātas sniegpārslas krīt manā ceļā, aicinot sekot... Tās mazliet maldina, taču es spītīgi nepievēršu tām uzmanību.
Klusums, dzirdama tikai manu soļu skaņa un laternu čīkstošā melodija. Ar savu dvēseli es mainu skaņu tonalitātes, ar soļiem - ritmu, ar smaidu - noskaņu...Un liekas es varētu 'spēlēt' šo spēli tik ilgi, kamēr rīts neapsegtu kokus ar rīta dūmakaino miglu. Nē, naktī ir savādāk - izjustāk, mazliet tuvāk.
Turklāt no rīta šī iela ir tukša, nav koku ēnas, kas ar mani uzsāktu sarunu, nav šīs aicinošās melodijas. Protams, ir citas, taču cilvēku soļu smagie akordi nav no manu sajūtu nošu lapām...
Turklāt es spēlējot neskatos notīs, melodijas arī nekad nepierakstu...
Es tikai spēlēju...ik nakti, kad atgriežos mājās pēc skrejošās dienas.
Tā ir mana s]]> Thu, 02 Jul 2009 09:48:22 +0300 http://irc.lv/blogs?id=50127 http://irc.lv/blogs?id=50127 irc@irc.lv (enigma17) Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām.
Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir ]]> Wed, 24 Jun 2009 20:21:13 +0300 http://irc.lv/blogs?id=50026 http://irc.lv/blogs?id=50026 irc@irc.lv (enigma17) Pēc kopā pavadītajiem sešiem gadiem viņš vairs nespēja izturēt viņas raksturu, viņas greizsirdību, viņas valdonību un mūžīgo izlemšanu un lēmumu pieņemšanu viņa vietā, viņu attiecībās bija iestājusies krīze, kaut gan tā jau nebija pirmā reize, bet šoreiz viņš bija nolēmis aiziet.
Tā kā viņi dzīvoja vienā pilsētā, bieži tikās, Laura bija aizvainota un sev nosolījusies ka agri vai vēlu viņi tāpat būs kopā, viņa uzskatīja, ka pēc tik gadiem kopā nevar tā vienkārši visu pārtraukt.
Jānis atrada dzīvoklīti kur dzīvot un tā dzīve turpinājās, viņš iepazinās ar meiteni ar kuru viņš dzīvoja kā sapnī, viņa ievācās viņa dzīvoklī un viņi uzsāka kopdzīvi. Laura to uzzināja, viņa sāka zvanīties, draudzīgi sarunājās, piedāvāja Jānim satikties uz atgriezt viņa mantas, kas]]> Mon, 22 Jun 2009 19:56:31 +0300 http://irc.lv/blogs?id=49818 http://irc.lv/blogs?id=49818 irc@irc.lv (enigma17) Bija nakts… un, sēžot savā duļķainajā dīķī, viņi nekādi nespēja par to vienoties. Kaut arī viss cits viņiem šķita tik kopīgs, saistošs un līdzīgs. Tomēr šī saruna viņu emocijas sakāpināja līdz pēdējam. Viņi runāja par tik atšķirīgām, taču pašsaprotamām parādībām – par sauli un par lietu. It kā taču tik vienkārši, bet tomēr..
Viņš teica, ka saule ir noderīgāka, tāpēc arī skaistāka. Lūk – vīrieša loģika. Savukārt, viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka lietus ir skaistākais no visām parādībām. Tik vientuļš tas šķiet un pilns mīlnieku sāpju… Lūk – sievietes loģika.
Viņi strīdējās, sprieda stundām, dienām, pat nedēļām ilgi, bet vienoties nespēja.
Un tad iestājās klusums. Viņam vienkārši bija vairāk kā apnicis strīdēties par bezjēdzīgo, jo viņš uzskatīja, nē, viņš zināja, ka taisnība ir viņam. Un pat nemēģināja klausīties viņā. Lūk – vīrieša loģika. Bet viņa bija pārliecināta par savu taisnību un atkal un atkal]]> Fri, 19 Jun 2009 21:21:49 +0300