"Es nesaprotu"- teica zēns.
"Tu nekad to nesapratīsi", atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam- "Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?"
"Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien"- klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks... zēns izauga... par vīrieti kļuva
Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-"Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?"
Un Dievs atbildēja-
Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas
par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,°
Es viņu radīju no vīrieš]]>
Par mani mēles trin gan tuvi, tāli.
Kā, vai patiešām neko neziniet?
Kur parādos, tur drīz šuj jaunu štāti,
Jo mode līdzi man spēj knapi skriet.
Nu, jā!
Vēl neziniet, kas tāda esmu?
Kādēļ kā jājamzirgs man slota līdz?
No manām acīm jūtiet uguns dvesmu?
Tā nodzisīs kā zvaigzne, kad nāks rīts.
Te - slotai mugurā es ādas biksēs...
Kā skūteris tā kaucot gaisu šķeļ.
Vēl nepaspēj šo modi māsas fiksēt,
Jau mini svārkos slota augšup ceļ.
Vai maksi, midi, mini - mani manāt,
Vai slota - skūteris vai pūķis īsts,
Par manu modi mēles trīt jūs varat,
Būt dzīves centrā mērķis piepildīts.
Aija Celma
]]>
Saka, ka rīts gudrāks esot par vakaru...
Tā gaidu es atnākam katru rītu.
Ne gala, ne malas šiem vakariem neredzu,
Un rīti atnāk kā miglas tīti.
Rēķini, samaksas, recepšu jūras,
Ēdiena vietā pa tabletēm buros.
Ārsti, nav naudas lai ar bērniem tiktu,
Zvanu ar lūgumu pārrakstīt citur...
Cerība, cerība uz citu rītu.
Ja ārsti prieku mums parakstītu.
Ar smaidu ārstētu it visas kaites,
Vai kāds būs slims, vai mums kaut kas kaitēs?
Kabatā tukšums un dvēselē sāpes.
Tik daudz ir izlikts, skan kliedziens caur slāpēm.
Kur smelties lāsi, lai atmirdzu smaidā,
Vai spēšu nokļūt tur, kur mani gaida?
/Aija Celma/]]>
Ļoti gribas ēst. Tu guli, guli, gan jau es pats visu izdarīšu.
Kur mums makaroni? Kārbiņa ? Bet kurā – te viņas piecas ?
Tu necelies, es pats atradīšu ! Nē, šinī milti. Šinī – cukurs ...
Kāda starpība - ko izbēru? Kaut kādi putraimi...
Kāpēc tu uzcēlies ? Es tak pats visu sakārtošu. Nu neuztraucies, ej gultā.
Paklausies, kur ir burku attaisāmais ? Nē, atvilktnē nav.
Tu atkal uzcēlies? Tu tak slima. Kur tu to atradi? Es tur divas reizes skatījos.
Nu ej tak gultā, es pats visu izdarīšu.
Vai, iegriezu pirkstā. Vai mums ir joda šķīdums? Apsien man, lūdzu, pirkstu.
Vai, uzmanīgi, ļoti sāp. Galva reibst, iešu, apgulšos. Un atnes man analgīnu. Izslēdz televizoru. Atver logu.
Nē, omleti negribu, labāk pankūkas.
Aizver, lūdzu, virtuves durvis, slimniekiem vajadzīgs miers un klusums]]>
Atļauts nav man lietot savas spējas-
Tēloju, ka vācu zāļu tējas.
Kaimiņš pukst, kad garām iet pa trepēm,
Māja smird pēc nemazgātām zeķēm,
Bet es katlā burvju dziru vāru,
Nepatīk, tad neelpo šo smārdu.
Varu kuru katru vardē noburt,
Kādam kvēlu mīlestību pieburt,
Uzlikt vai ar' noņemt likto lāstu...
Neraustieties, to jums tikai stāstu.
Reti sanāk pabūt man ar viņām,
Manām draudzenītēm-raganiņām,
Jo kā sievietes pa dienu nīkstam,
Tikai naktīs lidināties drīkstam
Ja starp jums ir kāda raganiņa,
Tai par sevi jāpadod man ziņa,
Piemiedz draudzīgi ar labo aci -
Kopā lidosim uz meža placi.
Pāri mežam ūpis baigi smejas,
Mēnesnīcā rīkojam mēs dejas,
Pāri galvām sikspārņi mums šaudās,
Melni kaķi izdod bērnu raudas.
Tādā laikā mežu visi apiet
Jau no skaņām baisi krūtīs paliek...
Žēl, ka naktis ir tik ļoti īsas,
Kad dzied gaiļi mani pārņem trīsas.]]>
Paverot acis,
Tev saulesstariņš uzspīd
Un saka klusi:
"Vai, zini, ka dienā šajā
Tu biji piedzimusi?
Tev tagad jau astoņi gadi,
Tu steidzies izaugt liela,
Nebūs tev laika vairs lellēm-
Būs prātā tik dators un iela..."
Lūdzu tevi, nesteidzies,
Laiku neatgriež neviens!
/Aija Celma/
]]>
Kā tirgošanās aģenti – nedrīkst ticēt nevienam viņu vārdam...
Kā datori – viņus grūti saprast un ir problēmas ar atmiņu....
Kā bankas rēķini – bez naudas nemaz nav vajadzīgi...
Kā sniegs – nezini kad būs un cik ilgi turēsies...
Kā horoskopi – vienmēr ieteic tev ko darīt, bet bieži kļūdās....
Kā stāvvieta – labākās aizņemtas, bet brīvās mazas un neparocīgas...
Kā zāles – tās ir nepatīkamas, bet vajadzīgas....
Kā spermatozoīdi – tikai viens no miljona izrādās noderīgs...
Kā mikroviļņu krāsns – iekarst 15 sekundēs...
Kā mikseris – vajadzīgs, bet īsti nezini kam...
Kā jaundzimušie – no sākuma ļoti jauki, bet pēc tam mocies novākt aiz viņiem...
Sieviete ir kā tēja - mēs nekad nezinām, cik viņa ir stipra, kamēr neesam pārlējuši ar karstu ūdeni.
Sievietes ir kā sēnes: jo skaistākas, jo indīgākas.
Sievietes ir kā garneles-mazas smadzenes, bet patīkami rozā mīkstumiņi........
Sieviete ir k]]>
Reiz uz maniem pleciem nolaidās divi eņģeļi.
- Kas tu esi? – es jautāju uz labā pleca sēdošajam.
- Es esmu tavs spēks, tava drosme un labestība, es esmu tava ticība un mīlestība, tavas visdziļākās būtības „ES”. – atbildēja eņģelis.
- Un kas esi tu?
- Es esmu tavs vājums, tavas bailes un dusmas, esmu tavs gļēvums un bezspēcība, tavs nodevīgums un melīgums. Esmu tavas visdziļākās būtības „ES”. – atbildēja uz kreisā pleca sēdošais.
Eņģeļi novilka garu, taisnu līniju un teica:
- Noej pa to no sākuma līdz beigām, mūs savos plecos nesdams un tu redzēsi, kas tu esi!
Un es gāju. Kā nu prazdams. Brīžiem pa labi gāzos, brīžiem pa kreisi kritu, līdz beidzot sasniedzu galu.
- Kas tas bija? – es nogurumā jautāju.
- Cilvēki to mēdz dēvēt par dzīvi, eņģeļi – par šķīstītavu, bet Dievs – par izvēles brīvību. Ja cilvēks ir patiesi labs, viņa dzīve izveidos apli, novilktās līnijas labajā pusē, ja patiesi slikts – apli, novilktās līnijas kreisajā pusē. Taču parasti cilvēki ir vidusmēra]]>
Ka tas aizmālē viņos
Visas citas jūtas -
Viņu Ego gaudo kā pūce
Un kā izsalkuši vilki
Dienu un nakti kauc.
Viņu elks
Ir Gribu un Vajag,
Tas, ko jūt citi,
Tiem vienaldzīgs,
Viņu dzīve kā vilciņš
Tikai ap savām
Iegribām griežas-
Egoisms
Pa visām vīlēm
Kā adatas asas
Ārā spiežas.
Ir tik grūti
Šādu cilvēku
Tuvumā būt,
Jo viņu Ego saltums
Lien sirdī
Kā ziemelis stindzinošs,
Viņu iegribām
Ir vilka ilkņi
Un skatiens
Paralizējošs.
Viens jautājums -
Līdz kailumam sāpīgs
Sirdī deg-
Vai Dievs atvērs
Šiem cilvēkiem acis
Un dēvēja prieku
Vēl izjust dos?
Vai viņi šajā dzīvē
Prieku un laimi
Iemantos?
(Inta Nagla)]]>
Piepacēlu svārku malu,
Sameklēju slotu savu.
To pa dienu kaktā slēpu...
Tev-no citām neatšķirt.
Mana slota ļoti prasta,
Slēpti zaros burvju astri.
Vakaros, kad nonāk rokās,
Tā par zirga asti kļūst.
Laidīsim uz Melno silu!
Tevi līdzi paķert gribu!
Nedomā-es šāda, tāda!
Kāda es-ir tādu daudz.
Esmu superraganiņa,
Kas daudz niķu, stiķu zina,
Bet pirms krēslas, kad vēl diena,
Man nav burt un lidot ļauts.
Tagad zini, kas es esmu.
Jūti raganīgo dvesmu?
Nebaidies, jo dienas laikā
Būšu eņģelītis pats.
Pieņem, mīļais, mani tādu,
Pieņem to, ko tev es rādu.
Neesmu ne ļauna, slikta-
Lidojam, jo drīz būs nakts!
]]>Mīlestības stāstus sāks
Marts tad sapņus īstenos
Aprīlis mūs dejot sauks
Viegliem soļiem visu veiks
Maijs ar ziediem saposīs
Jūnijs lidināties vēl
Taureņiem un putniem līdz
Jūlijs ieklausīties liks
Bišu dziesmas sadzirdēt
Augusts prasīs, kas ir veikts
Septembris, kas nepateikts
Oktobris caur lietavām
Pasaulē liks raudzīties
Novembris nu ir tik skumjš
Ka par to nav runāt vērts
Decembrim ir svētku daudz
Visus viņš var aizraut spēt
Tagad labi apskati
Ātri gads lai ritēt var...
]]>
Es vēstuli rakstīt vēlos
Ar pirmajām bērzu sulām.
Iet pavasars, vasara ienāk
Gan pļavās, gan druvās, gan birzīs-
Tad vēstuli rakstīt jau vēlos
Uz rudzpuķu zilajiem vaigiem.
Es gribētu rakstīt par laimi
Ar var`vīksnes krāsaino jostu,
Es vēlētos rakstīt par mīlu,
Kas uzzied un nevīst nekad.
Te neziņā apstājos bikli
Un vaicāju vējam : Kas laime?
Tas noglāsta rokas un vaigus,
Teic: Mīlēt vislielākā laime...
Jau drošāk es vaicāju bitei:
Kas laime, teic, laime kas ir?
Tā soļo pa margrietas vidu:
Darbs pasaules lielākā laime...
Es vēstuli rakstīt vēlos
Uz māķoņa rožsārtās malas,
Es vēstuli rakstīt vēlos
Ar saules staru pirkstiem...
Par darbu, par laimi, par mīlu
Un lietu, kas saulē līst
Es vēstuli rakstīt vēlos...
Bet kas to izlasīs?
Ārija Freimane
]]>
Vienmēr ir izeja ar kaķa gudrību, izturību, cēlumu un neatkarību, ar zaķa mieru, diplomātiju un līdzjūtību.
Ja nākas krist – krītiet un nesasitoties turpiniet ceļu uz veiksmi!
Galvenais – neaizmirstiet mīlēt sevi un savu tuvāko!
]]>
* Ābols no ozola tālu nekrīt.
* Dari ko darīdams, bet neatstāj pierādījumus.
* Rīts gudrāks par tevi.
* Puisis kā ozols, meita kā zāģis.
* Labāk zīle rokā, nekā mednis lopā.
* Labi smejas tas, kam ir NOS.
* Atliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien.
* Kurš putniņš agri ceļas, agri krīt uz nerviem.
* Ja melns kaķis šķērso ceļu, tad viņam otrā ceļa pusē ir darīšanas – kāda vēl tur nelaime…
* Ja uz ielas satiec skursteņslauķi, diena būs laimīga, ja pieskarsies viņa pogai, – kļūsi laimīgāks, ja izdosies šo pogu noraut, kļūsi VĒL laimīgāks, bet ja nogrūdīsi skursteņslauķi no jumta – laime tevi nepametīs visu mūžu]]>
Latvietis tērpjas baltā un pelēkā.
Latvietis ir neuzkrītošs.
Latvietim patīk saulīte vēlu vakarā.
Latvietis ir bārenis, viņa bērni bāreņi un visi dzied bāreņu dziesmas.
Latvietim patīk skumt un raudāt. Raudāja māte, raudāja meita un asaras rotā latvieti.
Latvietis ir kungs savā dzimtajā zemē nevienu palīgā nesauks un citam kalpot neies.
Latvietis visu dara pats.
Latvietim ir savs stūrītis un savs kaktiņš, kur ielikt bērnus par nepaklausību.
Latvietis lepojas ar kautrību, kaunību, strādību un pieticību.
Latvietim laba daudz nevajag un tas pats nāk ar gaidīšanu.
Latvietis vienmēr otram atdod to labāko, pats priecādamies par mazumiņu.
Latvietim solīts makā nekrīt.
Latvietis mērī septiņas reizes un griež tikai vienu.
Latvietis ir apdomīgs un izvairīgs.
Latvietim patīk labi paēst.
Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, rasols un skābi kāposti.
Latvietis ir iecietīgs pret citu uzskatiem, ja tie sakrīt ar viņa]]>
Tās ir alkas iegūt un nezaudēt.
Tā ir tieksme likteņkārtis paspēlēt.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir laime?
Tā ir spēja cauri sāpēm pasmaidīt.
Tā ir spēja gaidīt, gaidīt, sagaidīt.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir sāpes?
Tās ir lauskas, paliek tās no sirds.
Tā ir vēlme viegli un lēni mirt.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir mīla?
Tie ir skūpsti agrā vasarā.
Tā ir spēja nepadoties asarām.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir neprāts?
Tā ir sajūta, kas rodas lidojot.
Tā ir vēlme lietus laikā padejot.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir smaids?
Dimants - ogļu raktuvēs.
Tas, kas visas sāpes aizbiedēs.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir laiks?
Tie soļi klusās pusnaktīs.
Tev viņi visus vārtus atdarīs.
...*...
♥♥♥ ))Kas ir dzīves jēga?
Tā ir laime, sāpes, mīla, neprāts, smaids...
Bet laiks...? Laika nav..........
]]>
Дарить цветы – традиционно это!
Букеты роз, гвоздик и хризантем
Любого сочетания и цвета
Всегда, везде приятны будут всем.
Но, согласись, что это так рутинно -
Одно и то же повторять опять.
Ты покажи, что можешь быть мужчиной
И можешь, временами, удивлять!
Ведь женщинам мечтается о разном…
Попробуй вдруг желанья угадать.
И подари жене – букет оргазмов
И опрокинь, лаская, на кровать.
Цветы, духи, одежда, украшенья –
Все кажется таким обычным мне.
Божественная прелесть наслажденья
Ценнее всех подарков на Земле.
Не надо ждать ни повода, ни даты
Взгляни сейчас в знакомые глаза,
И просто будь таким, как был когда-то.
Пусть время возвращается назад!
Устрой любимой настоящий праздник!
И, подарив красивые цветы,
Преподнеси еще букет оргазмов!
И мир чудес в ответ получишь ты.]]>
. С мальчиком легко играть в любовь. С мужчиной тоже можно играть. Но только по его правилам.
. Мальчик точно знает, что он хочет от тебя. Мужчина знает, как этого добиться.
. В постели с мальчиком можно перепробывать всю камасутру. Мужчина же выберет из неё золотые страницы… ну
да, три-четыре страницы…
. С мальчиком ты можешь где тебе угодно, когда тебе угодно и что тебе угодно. С мужчиной - где, когда и как удобно ему.
. Мальчик надеется и думает. Мужчина верит и знает.
. Мальчика не вытащишь с дискотеки или из клуба. Мужчину - из домашних тапочек
. Мальчик хочет. Мужчина может. И никто из них нихрена не делает.
. Мальчики воспринимают тебя как учителя и наставника: - в любви, жизни, сексе. Мужчины смотрят на тебя как на ученицу. В худшем случае, как на подружку на один день. ]]>
*В одном вопросе мужчины и женщины полностью солидарны: и те и другие не доверяют женщинам
*Грабитель требует жизнь или кошелёк, женщина забирает и то и другое.
*Для женщины образование — роскошь, очарование — необходимость
*Для мужчин ложь — последнее средство, для женщины — первая необходимость
*Если бы мужчины знали, о чём думают женщины, они ухаживали бы в двадцать раз смелее
*Женская мода — вечная борьба женщин между явным желанием одеться и тайным желанием раздеться.
*Женщина мыслит сердцем, а мужчина любит головой.
*Женщина обладает удивительным чутьём: они готовы обнаружить всё, что угодно, за исключением очевидного
*Женщина умеет хранить только одну тайну: то, сколько ей лет
*Женщина царствует, но не управл]]>
Итак:
Категория 1. Принцы
Трепетно ухаживают, аккуратно одеваются. Говорят интеллигентно, не курят и любят активных женщин. Успешны в науках, слегка капризны. В целом милы, но без того, что принято называть "стержнем". Без резкой мужской сумасшедшинки. Чересчур деликатны, склонны к мелодрамам. Не занимаются спортом. Мысль о физической расправе для них неимоверно болезненна, ибо они привыкли улаживать все словами. Я их избегаю.
Категория 2. Вампиры
Моя любимая категория. Мужчины властные, магнетически действующие на женщин (да и на мужчин тоже - те признают их лидерами). Они всегда пользуются своим даром, но не всегда во благо. Его сердце нужно покорить/завоевать/вырвать/вбить-туда-осиновый-кол (дело чести для всякой отчаянной женщины!). Для этого достаточно незаметно вползти в его мозг. Сделать это довольно легко. Они умеют смо]]>
Asteru kurvīšos kamenes lien,
Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.
Ak, rudeni, rudeni, pasmaidi vēl!
Mums tomēr vasaras saulstaru žēl.
Rau, lapas griež valsi bez mūzikas,
Un ezis uz adatām ābolu nes.
Ak, rudeni, rudeni, ieklausies gan, -
Skumja atbalss man dvēselē skan...
Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,
Vasara projām ar dzērvēm slīd.
/Inta Viksniņa-Driķe/]]>
Lai tev būtu stingrs rokasspiediens.
Saki bieži - paldies.
Saki bieži – lūdzu.
Dziedi dušā!
Stādi puķes katru pavasari.
Esi pirmais, kas saka sveiki.
Dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem.
Piedod sev un citiem.
Izturies pret sevi un citiem, ko satiec tā, kā tu gribi, lai izturas pret tevi.
Iegūsti jaunus draugus un saudzē vecos.
Glabā noslēpumus.
Nekad nenoraidi tev pasniegtu roku.
Domā lielas domas, bet izbaudi mazus priekus.
Smaidi daudz. Tas neko nemaksā un ir vērtīgi.
Pagriez savu pulksteni 5 min. agrāk.
Esi ar mīkstu sirdi, bet ar stingru prātu.
Esi neatkārtojams.
Nekad nerīkojies, kad esi dusmīgs.
Cieni citu laiku.
Rūpējies par tiem, kurus mīli.
Vari to atļauties vai nē, bet iekārto ģimenes brīvdienas.
Atmiņas būs tā vērtas.
Proti zaudēt.
Proti uzvarēt.
Turi doto vārdu.
Meklē cilvēkos labo.
Nekad nevērtē par zemu savu varēšanu, pārveidot citus.
Apsoli daudz. Izdari daudz.
Pieņem sāpes un vilšanos kā sa]]>
Любовь спросила:
- Зачем на свете нужна ты, если есть я?
Дружба ответила ей:
- Чтобы оставлять улыбку там, где ты оставляешь слёзы]]>