IRC.LV - Blogi (MataUndone)

mans aplis..

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 19 Aug 2010 21:45:24 +0300

..neinteresanti, ierūsējuši cilvēki...
nekādas spontanitātes un vēlmes mesties piedzīvojumos...
pff.....
tik, tik, tik nomācoši.....

sapnis filmas iespaidā

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 11 Dec 2008 15:41:30 +0200

jā.. tas nu gan bija diezgan nesakarīgs sapnis, toties ar ļoti spilgtām un spēcīgām sajūtām.

vakar vakarā, aiz gara laika, un neinteresantām televīzijas pārraidēm, liku savā DVD atskaņotājā iekšā disku, un sāku skatīties "Gone with the Wind", jeb "Vējiem līdzi". tur kā zināms, Skārletas O`Hāras itkā mīļotais apprecējās ar savu māsīcu. tad nu šī fakta iespaidā, sapnī redzēju, ka es un mans brālēns esam iemīlējušies.. /smieklīgi .. :D/ es aizbraucu uz Salacgrīvu, kur viņš dzīvo ar savu mammu. mājas gan nebija tādas kā salacgrīvā.. zinu to ka manas rōzā kedas bija sākušas prasīt ēst (abi purngali pavisam atplīsuši), es stāvēju pie kāpņutelpas un kko mīņājos. ārā bija auksts. nezinu kādēļ manas un viņa mātes attiecības bija diezgan saspīlētas, ja tā maigi izsakās. viņa vija labās attiecībās ar visiem vīetējajiem krutajiem jauniešiem, un līdz ar to, arī viņiem es nevisai patiku :D tur bija liels skaists koks.. brālēna māte veda jauniešu

Kā mēs lampu taisijām..

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 27 Oct 2008 14:11:25 +0200

viss sākās ar lampām..
tad elektriķa prasmes satika ideju ģenerātōru, un viss sākās..

1.bilde

tāā.. rekur mūsu verķi... plastmasas kanalizācijas truba(bildē, ar jau nozāģētu platāko galu). cirkulis, rakstāmais un lineāls , lai atzīmētu smukas, precīzas caurumiņu vietas. tad tur ir 2 zilās lampas garās un visādi vadi... es neatceros kas tie bija, kaut kādi starteri, tas kontaktvads utt... :D

2.bilde

tāā.. šitas lauciņš arī nav mans.. :D vadiņi tika lodēti kopā, un pēcāk viss tika savienots ar lampām.. elektriķi sapratīs.. ^_^

3.bilde

tēēsting! šeku reku, lampas deg, tad jau visi vadi veiksmīgi savienoti, un varam ķerties klāt pie trubas..

4.bilde

tā kā mums bija BIG PROBLEM ar urbi, kurā nelīda resnie gali iekšā, sākumā saurbām ar 4mm urbīti, 4 rindās, ar 4cm atstarpi starp caurumu centriem. ar mazo urbām, lai ar lielo būtu vieglāk precīzi trāpīt(tad kad dabūsim nor

FOTO [14.10.08]

irc@irc.lv (MataUndone) — Tue, 14 Oct 2008 23:03:24 +0300

šodien aiz gara laika...

Fotokonkurss „Pūķi, adatas un dūmi”

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 13 Oct 2008 13:27:41 +0300

Fotokonkursa mērķis ir pievērst jauniešu uzmanību atkarību izraisošo vielu negatīvai ietekmei uz jauniešu veselību.

Fotokonkurss tiek rīkots no 2008. gada 18. septembra līdz 1. novembrim. Tajā var piedalīties jaunieši no 15 – 25. gadu vecumam.

Fotokonkursa balvas:
1.vieta - foto printeris;
2.vieta - mp4 atskaņotājs;
3.vieta - mp3 atskaņotājs;
4.vieta - 4 GB zibatmiņa;
5.vieta - 4 GB zibatmiņa.

Konkursā var iesniegt attēlus, kas tiek veidoti pēc saukļiem. Fotogrāfijai ir jābūt tādai, kas papildina jūsu izvēlēto saukli.

Alkohols
Labāk dzīve lopā nekā visiem kopā
Alkohols kļūst par tavu vislabāko un vienīgo draugu
Don’t drink and drive, just smoke and die
Nedzer Lai Dzīvotu

Smēķēšana
Smēķēšana – smird, smaidīšana – nē
Smēķēšana ir ilga, dzīve ir īsa
Nedomā līdzi – domā pats
Atkarība, ar kuru draudzējas vēzis
Nemēslo gaisu – par dūmvadu kļūsi

Narkotikas
Gribēji, Dabūji, Pazudi
Lietojot tu kļūsti krāsains, Atsakoties dzīve kļūst krāsaina
Cilvēcīgi ir kļūd

te un tur

irc@irc.lv (MataUndone) — Tue, 30 Sep 2008 01:59:25 +0300

rīga mani tik ļoti nogurdina...
liekas, ka apkārt rīgai ir kaut kāds kupolveidīgs teleports, uz pelēko granītplākšņu, virs galvas, sajūtu.. kas pilnībā pārņem ikkatru ķermeņa punktiņu, un šūniņu. ar vēsu, lēnu grābienu, iegrābj visas iekšas asfaltā. tipu-tapu. tipu-tapu. kājas sāk kustēties bezvirziena virzienā, ar robotisku ritmu. un tiklīdz kaut kāds krikums iekrīt lielajā pilsētas mehānismā, nelaikā iedegusies luksafora gaisma, vai kāds pārgalvīgs riteņbraucējs kas nogriež tev ceļu, neliels mulsuma brīdis, un viss operatīvi atgriežas vecajās ikdienas sliedēs. tipu-tapu. tipu-tapu. domas bez gala, malas un jebkādas īpašas jēgas. noslīdējis skaties raugās tālumā, it kā meklējot ielai galu, vai alkstot kāda koša prieka, kaut ko, kas izrautu no visa. tipu-tapu. tipu-tapu. un tad beidzot pienāk smaidīgā diena - piektdiena. cik labi, ja jūs zinātu cik labi ir tagad. lielā iespēja izdzēst pusi dzīves. smaidīt, un smieties. dažreiz arī dusmoties, bet citādi, ne tā kā līdz šim. ir ci

ko nozīmē...?

irc@irc.lv (MataUndone) — Tue, 09 Sep 2008 21:48:16 +0300

ko nozīmē -> pierakstīties uz lietotāja foto <- .... hmm ?

"viss kārtībā" diena

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 01 Sep 2008 00:21:35 +0300

vakar visu dienu nogulēju svešumumā pie tv, auklējot mjaumīti. protams, ka tādā slinkumpampšanas stadijā nekādas domaspar "iet mājās" nav. labi ja saņemās apēst kaut ko, vai jau diezgan raitākā un sparīgākā solī, doties piepīpēt balkonu. gulēju. sapņoju sapņus. no rīta atveru acis un gultasbiedrs jau rosās. "ak tu muļķis", es nodomāju. viņam taču vajadzēja pamodināt mani laicīgi, lai varam reizē iet. bet tākā vēl viens biedrs, bez mums un mjaumīša, mājās bija, viņš bija nolēmis ļaut man izgulēties. bet ne vella. man vairs miedziņš nenāca. līdz autobusam vēl bija atlikušas vien 20 minūtes. tas nozīmēja, ka pēc 10 minūtēm jāiziet, lai nenokavētu, jo ar autobusiem jau nekad neko nevar zināt, tāpat kā ar bitēm. ārā bija diezgan pavēss. un līdzi biju paņēmusi tikai vienu plānu jaciņu. mazliet sala rokas un degungals. varēja just, kā vējš lien caur diegu spraugām, un kož man rokās. gribējās pieturā uzpīpēt. pacēlu acis un sapratu, ka nekas nesanāks. autobuss jau bija klāt. atlika vien nopri

mati un dūre

irc@irc.lv (MataUndone) — Wed, 20 Aug 2008 00:34:13 +0300

vēl tikai vakarnakt, ne visai vēlu. kā ierasts ar kājām nācu mājās. pagāju garām 2 jauniešiem, kuriem acīmredzot bija kaut kādas neizskaidrojamas problēmas, ar manu matu griezumu. protama lieta, ka šie kaut ko uzpurpināja man nopakaļ. es vienkārši nevarēju paklusēt. pateicu vien to, ka savus jēlos komentārus varēja izteikt tad, kad es būtu pagājusi garām. pagriezos un gāju tālāk. sajutu ka kāds man uzsit pa plecu. tiklīdz griezos saņēmu sitienu pa sejas labo pusi. labi ka ātri noreaģēju un iespēru ar celi pa čaļa vērīgo vietu, un aizbēgu mājās. ātri sameklēju frī kartupeļu paku un piegrūdu pie nejaukā puna, sev zem acs. sasmērēju ar kaut kādu pretzilumu smēri, bet tik un tā sāp kā ellē. pretīgie, zemiskie tārpi.

xxx

irc@irc.lv (MataUndone) — Wed, 13 Aug 2008 00:24:06 +0300

ir diezgan grūti, dzīvot tik mazā valstī, gribēt daudz un daudzus. cilvēkiem patīk daudz runāt. daudz par daudz. un tas ir slikti. bet nekas. visiem cilvēkiem dzīvē pienāk kāds (kartējais) brīdis, kad viņš cenšas, patiesi cenšas, lai būtu jauki pavadīt katru stundu. un re. ir kas rūpējās, un nemitīgi cenšās lai man būtu labi, lai man būtu viss(pašreizējo iespēju robežās, + man jau daudz nevajag), bet neesmu pārliecināta, ka man ar to ir gana. stulbi iemesli šaudās pa galvu, it kā cenšos bēgt. un interesanti, kur tad īsti ir vaina. katrā pašā, vai slimajā sabiedrībā. kaut gan sabiedrība, arī ir diezgan relatīvs jēdziens. tomēr mēs katrs esam daļa no sabiedrības. katrs ar saviem uzskatiem un rīcību veidojam sabiedrību. kas protams veido slāņus, un grupējumus, iedalot cilvēkus kategorijās. ai.. es pat nezinu par ko es īsti šobrīd runāju un domāju, iespējams jau miljons tēmām pārskrēju pāri. tikai niecīgu daļu, "šķietami" sakarīgos teikumos ieliku, kuri galu alā nepiekā nenoved. jūs nenove

Palīdzēsim Markusam izdzīvot!

irc@irc.lv (MataUndone) — Tue, 12 Aug 2008 11:19:37 +0300

"MĪĻIE DRAUGI, MANĀ DZĪVĒ IR NOTIKUSI ĻOTI LIELA NELAIME!
DIEMŽĒL VĒRŠOS PIE JUMS AR LŪGUMU PALĪDZĒT!!!
Šī gada 17.07 man piedzima dēliņš- Markuss Rohs Antons, svars bija 3,476kg, garums 55cm, viss bija labi, līdz brīdim kad mani aizveda uz palātu un ienāca ārste, kas paziņoja, ka manam dēliņam ir nepieciešama ļoti smaga sirds operācija.
Jutos šausmīgi, bet cerēju, ka viss nav tik slikti.
Markusu viņa 6 dzimšanas stundā aizveda uz Bērnu Klīnisko Universitātes slimnīcu(BKUS).
Nākošajā dienā pēc dzemdībām, zem mana paraksta es tiku izrakstīta no dzemdību nama un kopā ar bērniņa tēti braucām pie Markusa uz slimnīcu lai uzzinātu kas un kā.
Aizgājām pie kardioloģes un tikai tad mēs uzzinājām kāda ir reālā situācija.
Markusam ir smaga iedzimta sirdskaite (kreisās sirds hipoplāzijas sindroms) kurai ir nepieciešamas 3 etapu sirds operācijas(minētā sirdskaite, nesniedzot ķirurģisku palīdzību jaundzimušo periodā, nenovēršami noved pie letāla iznākuma), šobrīd viņu pie dzīvības uztur medikamenti.

Sickness Festival - Day 2

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 14 Jul 2008 14:12:02 +0300

Nu tā... ja neskaita to, ka pa nakti bija dikti karsts, bet priekš mana uber apsaldētā kakla, istabas gaiss bija stipri par aukstu, un visu laiku nenormāls kaseklis kakl;a bija, kā rezultātā ilgi nevarēju aizmigt, un vēl pa nakti mani VĒL vairāk sagrauza odi, un vienu brīdi pamodos no tā, ka pa degunu sāka gāzties puņķu tonna, tad varētu teikt ka nakts ir aizvadīta mierīgi. vakar ap kādiem 19:00 sajutu ka temperatūra baigi augsta, jo jutos kā malta gaļa. tagad it kā normāli, galva nesāp, nejūtos gaļīgi, bet kas ir pats smieklīgākais, šādā vasarīgā laikā man jārotē pa māju apkārt ar šalli ap kaklu satītu, un jārij kkādas tabletītes. + istaba pēc vakardienas izskatijās pēc papīrsalvešu getto... ;D visu smuki savācu, bet man tāds čujs ka šodien būs vēl trakāks getto ;D

VĒL DZIĻĀK

irc@irc.lv (MataUndone) — Sat, 28 Jun 2008 18:48:20 +0300

pēdējā laikā kaut kāds tukšum. itkā tik nenormāli daudz domu, pārdomu un ideju ko ietērpt vārdos, bet tiklīdz ķeros klāt tā izslīdz no pirkstiem, un atkal turpinu blenzt zilajā ekrānā ar tukšu, atsaldētu skatienu. daži cilvēki apkārt, arī es, ir palikuši dīvaini, tas liek domāt par to, ka tas tagad tā laikam normāli. varbūt zvaigznes tā nostājušās, vai vienkārši savu vietu pazudējušas, un viss šķiet notiek kājām gaisā. viss ir labi. bet bezgala dīvaini, un varbūt pat nepareizi. tomēr kamēr viss labi, tikmēr par to nevajag domāt. ai, skan nepārliecinoši, un jā.. tikko konstatēju ka atkal katru vārdu ko rakstu, patiesībā kopēju no savām šībrīža tukšajām domām. sviests. tā var muldēt un muldēt. pilnīgā beztēmā. kas vēl. ak jā, rindkopas šodien negribu lietot, piedodiet jel, ja variet. ritms atkal sagrozijies nepareizi, tas tāds spilgtākais nepareizuma piemērs. šorīt atkal gulēt gāju teju vai astoņos no rīta. to ka bija pāri pusseptiņiem es zinu skaidri. pačučēju līdz t

VAJAG !!

irc@irc.lv (MataUndone) — Sun, 15 Jun 2008 15:54:59 +0300

tb: NEKLUSĒT :D

NEPAREIZĀ NOSKAŅA

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 12 Jun 2008 20:52:08 +0300

šīs nakts oga

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 22 May 2008 05:11:49 +0300

vai nav dīvaini!? lielie, stiprie, varenie cilvēki, kas pēkšņi sajūtas mazi, vāji, gandrīz neredzami. interesanti, kas slēpjas aiz katras nākamās maskas. un tikai plēš, un plēš. masku aiz maskas. līdz plēšanas kāre un vēlma, ierakties, redzēt tevi pliku un patiesu, jau gluži kā narkotika. acis zvērīgi spīd, un zobus griezdams, ar necilvēka smīnu sejā, vairs neesi labāks, kā visi tie, ko mūžam nopēli. pašam nemanot noplēsi ādu, nedzirdēdams kā kliedz. nejusdams siltās asinis. bet pat ar ādas noraušanu nepietika. vajadzēja vēl tālāk. vajadzēja noraut arī visu pārējo miesu no kauliem, līdz pirksti atdurās pret galvaskausu, un saproti tika itad, kad vairs neko nevar aizķert ar nagiem. pārņem šoks, un nezini vairs ko iesākt. jo tā taču negribēji. vajadzēja taču tikai noplēst tās maskas. bet nu.. nu jau pāri tikai kauli, [i] [u]un dvēsele iz

ACHTUNG !! ACHTUNG !!

irc@irc.lv (MataUndone) — Tue, 13 May 2008 08:47:12 +0300

kāda gadijumā nezin kur var dabūt kāzu kleitu? nē nē. es netaisos precēties. man fotosesijai vajag.. vai kaut kur var izīrēt, vai varbūt kāda var savējo aizlienēt? vai varbūt kāda var palīdzēt uzmuķīt no vairākām detaļām.. :D tādā gadijumā man noderētu vismaz balta korsete !?

jesss >.<

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 12 May 2008 16:49:12 +0300

peteicos miss ircenei :D

SKAĻI DOMĀJU

irc@irc.lv (MataUndone) — Wed, 07 May 2008 13:41:40 +0300

atvēru acis, izstaipijos, sapratu ka vēl aiz vien pamatīi sāp kājas, bet nu jau vairs ne tik ļoti kā vakar. aizgāju uz vannasistabu, nomazgājos, izpucēju zobus, pasmaidiju sev spogulī, un teicu - labrīt! atpakaļ uz istabu, ietinos lielajā, pelēkajā, siltajā mājas džemperī, un paņēmu no plaukta grāmatu, iekārtojos lielajā ērtajā, tumšzilajā klubkrēslā uz lasīšanu. G.Baškirovas grāmata "vienatnē ar sevi"... paceļu acis pret logu. apmācies, pelēks un nepatīkams. atveru grāmatas brūnstrīpainivioleto vāku. lasu. G.Baškirova "vienatnē ar sevi", lapas apakšā stāv rakstīts -izdevniecība "liesma" rīga 1977, veca gan.. nākamā lapa. 15 Ba 805... nu labi.. nekad neesu ierubijusi ko tie cipariņi nozīmē.. tālāk kaut kas krieviski, bet slinkums koncentrēties. pārskrienu pāri. tālāk:
Ko mēs zinām par sevi, par savas psihes noslēpumiem? Vai mēs realizējam līdz galam tās iespējas, ko mums piešķīrusi daba?
Vai mēs varam iemācīties prognozēt savu uzvedību bēdās un priekos? Bat katastrofā, avārijā, visbeid

SAJŪTU TELEPORTĀCIJA

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 01 May 2008 08:04:59 +0300

pat nezinu kādiem vārdiem lai aprasta to sajūtu, kas visu dienu mani tirda, un neliek man mieru. tāda.. hmm. staigāju pa māju. jau gadu no gada, vienas un tās pašas sienas un lietas. citas mazliet jaunākas, citas pavisam vecas. ikreiz kad piegāju pie virtuves loga, mani pārņēma citādāka sajūta. vienu reizi tā bija tāda, it kā es būtu ceļojusi emociju laikā. tāda kā esmu, tikai laikā pirms 10 gadiem. aizvēru acis, un atcerējos plāno pankūku smaržu, veci rōzā sienas, spoguļus un dārzeņu bildītes pie sienas, pieliekamo skapi ar zaptēm, zaļo skatu pa virtuves logu.. smaids. atveru acis. oranži pelēka māja. mazliet sabojā sajūtu, bet tik un tā iztēlotā atmiņu ilūzija vēl kaut kur sajūtama. nav redzama, bet sajūtama. kaut kur sirsniņā. nākamreiz sajūtas citādas. gandrīz vai kā vajadzētu justies ikdienā. tikai. nē. mazliet citādi. pārāk ļoti ļoti. noraidoši purinot galvu uztaisu kafiju un dodos uz citu istabu. izmisums. iekšējais bērns sāk raudāt un plosīt iekšas. kāpēc!?

traks sapnis : asiņainās asaras

irc@irc.lv (MataUndone) — Sun, 27 Apr 2008 21:56:54 +0300

es visu laiku tusēju kkur pa vecrīgu ar kaut kādiem matainajiem, un tad es ieraudzijugrāmatu uz kuras vāka bija mana bilde O_x ielavijos istabā, paņēmu grāmatu, gribēju nobildēt, u ntad pēkšņi pamaniju, ka atkarībā no kura skatu pinkta skatās, vai pat ja nedaudz pakustina grāmatu attēli mainās, un to bija NENORMĀLI DAUDZ. centos nobildēt, nesanāca. bet es turpināju censties. bet nesanāca precīzi tā kā gribēju. kkas jau bija. tad stulba prikola dēļ sanāca tā, ka man acī(ne nu acābolā bet tieši virs acābola) iedūrās adata. sajutu asas, urbjošas sāpes, sajutu kā adata atduras pret kaut ko, nodomāju ka nu ir pizģec. ātri izvilku adatu un nevienam neko neteicu. aizgāju uz toleti. nevarēju aci atvērt. pēc brītiņa tomēr izdevās. un es pamaniju mazu sarkanu punktiņu. lēnām parādijās pampums. acu asaru kanālos sajutu nepatīkamu siltumu. pa kaut kādiem kanāliem kas savieno acis, degunu un kaklu, sajutu kā notek siltas acinis. izcili pretīga sajūta. tā nu es tur sprauslādamās labu laiku pavadiju

KRĀSU NOZĪMES

irc@irc.lv (MataUndone) — Sun, 06 Apr 2008 22:59:41 +0300

[ Sarkans ]
Var simbolizēt kaislību, dusmas seksualitāti, revolūciju, briesmas. Sarkanā ir asiņu krāsa – dzīvības simbols, tajā pašā laikā jāatceras, ka asiņu izliešana nozīmē nāvi. Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Tā simbolizē nerimtību, trauksmi, kustību, tos spēkus, kas cilvēkiem liek ciest un atkal atdzimt. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina. Tās devīze ir – nekad neapstāties! Šī krāsa iedvesmo un dod spēku turpināt aizsākto darbu.
Šīs krāsas pozitīvais aspekts – līderība, neatlaidība, cīņa par savām tiesībām, dinamiskums, atzinība, atdzimšana, pateicība.
Savukārt negatīvais aspekts, kad notikusi pārsātināšanās ar šo krāsu, – neiecietība, cietsirdība, spītība, kareivīgums, fizisks pārspēks. Šī krāsa pastiprina arī kauna un vainas apziņu.
Sarkanajā krāsā ir daudz juteklības. Tā valda pār seksuālajām attiecībām, un viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir rūpes par dzimtas turpinājumu. Sarkanā krāsa savā labākajā izpausmē piepilda dzīvi ar ka

[ 16:30 - 8:00 ]

irc@irc.lv (MataUndone) — Sat, 05 Apr 2008 18:10:30 +0300

opiņā! tagad man ir ko teikt... DĀĀŪDZ !!
tātad, viss sākās ar došanos līdz katedrālei lai satiktu foršo Ellu .. =) satikāmies, aizgājām uz veikalu, paņēmām litru aliņu un devāmies uz andrejsalu to iztukšot. papļāpājām, pasēdējām. baigi jauki patiesībā. saulīte, silts, un par brīnumu pat nebija nekāds dižais vējš. tomēr ar laiku nosalām. devāmies uz kruto veikaliņu uz stūra, un tālāk uz brīvības ielas hatņiku, nu jau ar 2l kabatā. satiekam lauri, pļāpājam, salejam. atvaļī santa. kkādas sarunas par principiem un prioritātēm un vēl šādām tādām blēņām, un nekam nederīgām tēmām. zajebal. mēs ar Ellu ejam prom. aizejam uz lemonu, atdabūju parādu, dzeram sidru, ēdam picu, atnāk geriks, vēlāk atnāk susis, jumītis, blondais un gk. tipa jautri, visi runā huiņu smejās un laiks nākamajam aliņam! sēžam bildējam dumības, ņirdzam, dzeram, pīpējam. man vēl ar vien somā ir papīra kuģītis(kas ir tikai viens no 3 iegūtajiem suvenīriem). atnāca vēl 2 džeki, un palēnām aizgāja pilnīgs marazms. mums bija T

Vaidavas 7-52

irc@irc.lv (MataUndone) — Wed, 19 Mar 2008 14:18:31 +0200

Man patīk ilgi un netraucēti gulēt, vienīgi pamostoties pietrūkst dzeltoeno aizkaru radītā saulainā rīta noskaņa. Un paīk blenzt tajos stulbajos griestos, kuros gadu no gada esmu blenzusi, cenšoties aizmigt, un aizmirsties. Man patīk tas piekrautais balkon, man patīk ka te viss ir šaurs un mazs. Man patīk ka tualete smaržo pēc maipuķītēm, un virtuvē galds ir vienmēr tīrs. Man patīk ka istabā ir lielais, ērtais krēsls, kurā gulēt nav garlaicīgi kaut visu dienu. Man patīk fonā dzirdēt multeņu skaņu, un visu dienu ķēpāt kladi, vai pierakstīt lapu pēc lapas, ar lodīšpildspalvu. Patīk pārcilāt atmiņkastes atmiņlietas, un pašas atmiņas, un bildes. Ietīties lielajā tumšpelēkajā brāļa džemperī, un dzert kafiju. Garšo konfektes, un cukurgraudiņi.

Māra stāvoklī

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 10 Mar 2008 15:08:12 +0200

Vakar ejot gulēt vismaz desmit minūtes bija tā sajūta, kad dvēsele ceļās augšup, bet ķermenis paliek guļam. Ļoti īpatnēja sajūta, es pat gribētu teikt - apreibinoša. Un dīvainais sapnis, kas mani vajā jau veselas četras naktis pēc kārtas, atkal jau mani apciemoja. Es atkal biju stāvoklī. Dzīvoju lielā mājā, ar daudz istabām, un dīvainiem pagrabiņiem, un ejām. Veclaicīga māja, ar milzīgiem logiem. Cilvēki ko redzēju, un atpazinu, bija māsīcas Rita un Aija, viņu mamma(mana krustmāte) Brigita, mana mamma, un omīte, uz sapņa beigām pievienojās arī nenozīmīgi masu skatu cilvēki no maniem laukiem. Nezinu kādēļ, bet man nemitīgi bija no kāda jābēg un jāslapstās. zinu ka man neizprotamu iemeslu dēļ bija pīrsings ne tikai mēlē, bet arī tur... Nu zem mēles izdurts cauri pazodei. Kaut kādu, tikpat neizskaidrojamu iemeslu dēļ, mēle ar šo pīrsingu tika savienoti ar garu stieni, un diezgan palielām plastmasas bumbiņām, kas vēlāk izslīdēja cauri visiem caurumiem, un es paliku ar milzu neaizbāztiem

Priecīgie stāsti..

irc@irc.lv (MataUndone) — Sat, 01 Mar 2008 14:40:32 +0200

O-kei.... Vismaz beidzot ir ieviesusies kaut kāda nebūt skaidrība. It kā jau nekas daudz nav mainijies, vienīgi ar to skaidrību uzreiz nāk tā dīvainā sajūta. Bija jau jauki un tā.. Vismz prieks par jaukajām JAUNAJĀM atmiņām... ilgā gulēšana darbā uz šķībā dīvāna, un zivtiņas, kas dzīvo visās upēs, krāsainās strīpiņas uz smaržkociņu smaržas sienas, rozā monstriņš un neskaitāmās stundas, dumjie pārpratumi un bezjēdzīgās apvainošanās, superuber siltās zeķes, un foršie vecāki, ņamma nakts vidū, taksistu bārs, un dailes teātris, melnais kaķis, smiekli, plecs uz kā izraudāt sāpi, mandarīni un sildīšanās, pīpējot pie istabas loga, acīgā tante, no pretējās mājas augšējajiem stāviem, šūpuļtīklā sēdēšana, un tās zvaigznes ar parakstiem, puika lācītis un meitene zebra, mazo filmu skatanās no trepēm, vizināšana uz mājām un atvadu mīlīgā buča, draudzēšanās, darba kavēšana, tilta vidus un pēdējā cigarete, rōzā cimdiņi, dominas autostāvvietas jumts, saburzītie rīti, priecīgās lietas..
UN spēka pirk

Šonakt būs novērojams pilns Mēness aptumsums

irc@irc.lv (MataUndone) — Wed, 20 Feb 2008 21:43:09 +0200

Šonakt būs novērojams pilns Mēness aptumsums, informēja Latvijas Astronomijas biedrībā. 21.februārī pustrijos naktī sāksies acij nemanāma pilnmēness spožuma samazināšanās, bet pēc tam Mēnesi pamazām pārklās tumša zona.

Piecdesmit minūtes Mēness būs redzams kā tumšs sarkani brūns disks - tas būs iegājis Zemes ēnā. Sākotnējā spožuma samazināšanās būs saistīta ar Mēness ieiešanu Zemes pusēnā.

Pusēnas aptumsums sāksies plkst. 2.35, daļējā aptumsuma sākums būs plkst. 3.43, kad Mēness diskā parādīsies tumšs "robs". Daļējā aptumsuma noslēgums gaidāms plkst. 7.09. Laika posmā no plkst. 5.01 līdz plkst. 5.52 Mēness pilnībā atradīsies Zemes ēnā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā prognozē, ka naktī uz rītdienu lielākoties visā Latvijā būs daļēji apmācies laiks. Naktī nelieli nokrišņi gaidāmi Latgalē, vietām Vidzemē un Kurzemes ziemeļos. Naktī vietām, galvenokārt dienvidu rajonos, var veidoties arī migla, prognozē sinoptiķi.

Lai arī Mēness aptumsumi nav reti sastopam

Gandīz pati augstākā stadija

irc@irc.lv (MataUndone) — Tue, 19 Feb 2008 20:43:24 +0200

Protams tikai sesos no rīta aizgaju gulēt, pēctam trijos pa dienu pamodos, paēdu putru, aizlīdu uz tornīti (beidzot), baložu piedirsts, bet skaists, un nākotnes vīzija, par vasaru vēl tagad acu priekšā stāv, kā stalta māja. Pēctam nācām atpakaļ - ēst.. Viss beidzās ar to ka man nācās sev pašai taisīt, neminēšu iemeslus, kas mani mazliet dabesija, kā rezultātā visi domā ka es sadusmojos un pēkšņi pārtraucu reaģēt uz pārējajiem dzīvokļa biedriem, un to runāšanu. Kartupeļi, ko cepu sev, sanāca reti pretīgi. Trešdaļa sadega, Trešdaļa niormāla, un trešdaļa jēla - PISAT SUDU. Biju dziļi vīlusies, un atkal ienāca prātā tas teksts, kas man vakar visdu vakaru/nakti nelika mieru - man nav vahjadzīgi cilvēki kas ar savām pļāpām cenšas sagaut visu ko esmu sev apkārt uzcēlusi, savā kūniņā. Bet tas galīgi ne pa šīsdienas tēmu. Piestūmu kuņģi ar izcili pretīgajiem kartupeļiem, un nozudu tumšā istabā. Sēdēju uz grīdas krustotām kājām un rokas, līdzīgi kā lūdzot, bet galīgi ne tā, pie zoda un lūpām, dr

Kūniņa

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 18 Feb 2008 19:01:55 +0200

Mana kūniņa.
Mana pasaule.
Mana telpa.

Trulie cilvēki ar uzzīmētajiem smaidiem un perversi vienaldzīgajām sejām. Skrien, kā ieprogrammēti mehāniskie rūķi. Ka tik nepaklūp. Ja paklups, neviens tāpat necelsies. Mehāniķis nesteigsies, un varēs klumburēt kā nu pats prot. Netīrumi. Dubļaina zemes krevele. Kur ir smiltis un zāle!? Kur ir koki un puķes!? Viss aprakts zem asfalta biezās kārtas. Zemes krevele, zem kuras nekad nesadzīst. Ja norautu kreveli, paliktu rēta. Dziļa nejauka rēta. Betona pamati ierakti iekšās. Zemes iekšās svešķermeņi. Pret pašas gribu un vēlēšanos. Parazītiskais robots izsūc visu. Miesa un asinis vien tikai simboliski palikušas. Smadzeņu pastēte, apziņas klizma - tā sauc šo slimību un neārstējamo sērgu, kas pārņem vai visu pasauli.

Bet kūniņā ir labi. Viss paliek ārpus kūniņas sienām, tur tā visa nav. Tur ir fantāziju krāšņākās puķes ar zīda un cukurvates ziedlapiņām, un smaržu ko var ne tikai saost, bet arī sadzirdēt. Tā ir kā skaista melodija, kas liek smaidīt un

Protests !

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 11 Feb 2008 21:39:32 +0200

Mani pārsteidza šāda vēstule...
Nu tad ziņošu arī jums -> Ziņo visiem!!!
No 11.februāra līdz 21.februārim nepērkam piena produktus ! Ir uzsākts streiks, pret augstajām cenām! Pretējā gadijumā, vasārā piena cena būs vidēji 1,60.ls. , kā prognozētāji lēš. Nedrīkst pirkt piena produktus, lai veikalu plauktos piena produkti sabojātos un neapaugstinātu piena cenas !!!!

Nu tad... Spriežam paši.

Mazas krāsas pekainīši

irc@irc.lv (MataUndone) — Sat, 09 Feb 2008 16:48:40 +0200

zilas, zaļas, dzeltenas un avenes, vīnogas, kukurūzas, smilšupils jogurts ar sēkliņām, maizes zupas abstrakcija. asi zobiņi, svaiga smarža, smaidi un kartona kastes. saule spīd un pazūd visi mākoņi, aizvērtas acis, smiekli. telefonzvans un putukrējuma tonna, m&m`s sarkanās konfektes, rieksti un piparkūku mīklas rullis. krustnagliņu prinči ar ķiršu ordeņiem pie krūtīm, bumbiermizu uzplečiem, un ābeļziedu zobeniem. pakaviņi - klipu klapu, šokolādes jūra, marcipāna kuģis, apelsīnkoki, un smaragda bruģis. lieli bērni, mazi bērni, konfekšu acīm un cukura lūpām, ķirbju mājas ar želejas gultām. aizvediet tur kur lietus vietā zemeņu sīrups līst, un dubļu vietā ceļmalas klāj vaniļas pudiņš un šokolādes skaidiņas... garšīgā pasaulē garšīgi cilvēki. zvēriņi, putniņi, zivtiņas un kukainīši. apelsīnmiziņu smarža un skuju svaigums. svecīte lampiņā un sienāzīts aiz loga. zvaigžņu karavāna virs māju jumtiem, un melanholiskā valša ritmā dejojošs vējš... jā..

Kādēļ Tu lasi šo ierakstu ?

Skafandriņa mīlestība

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 04 Feb 2008 14:49:14 +0200

Laiks atvadīties no bezrūpības, un skafandriņa prātā aizsvilstas kāda mokoša problēma. Bet lai kā censtos, skafandriņš neprot būt bezrūpīgs, un pat gribot kaut ko mainīt, un darīt lietas labā, skafandriņš vieglu prātu nodomā - būs ja ulabi, viss būs labi. Skafandriņa sejā iezogas muļķīgs smaids, acis pieveras, un tā sēž.. Kā parasti.. Kafijas krūzi vienā, bet kūpošu cigareti otrā rokā. Skafandriņa seju glāsta siltā saulīte, kas aizvien biežāk priecē ļaužu acis, un sejas ādu. Gaisā jūtams pavasaris. Līdz ar to sapņainā vasara arī vairs nav aiz kalniem, bet ak vai! Tik daudz kas vēl jāpagūst un tik daudz kas vēl jāpadara. Ehh.. viegla nopūta un skafandriņš turpin malkot savu kafiju, un baudīt kūpošo cigareti. Viss būs labi, j.. jā... labi. Sejā vēl aizvien tas muļķīgais smaids. Viss kā parasti ir skaisti un forši. Tikai vakaros skafandriņš nejūtas labi. Vecā gulta tik neērta, un ak vai, sienas, sienas.. tāsd četras sienas vēl ar vien smagas, un smagas, un tik, tik, ļoti smagas. Drīz skaf

Vai Dievs eksistē?

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 31 Jan 2008 14:35:05 +0200

Kādā rītā, tas noteikti bija burvīgs rīts, pie Budas atnāca cilvēks, lai uzdotu jautājumu – vai Dievs eksistē? Ikviens gribēja zināt Budas atbildi uz šo jautājumu.

Buda viņam atbildēja: „Dieva nav; ne tikai tagad – Dieva nekad nav bijis. Tā vienkārši ir fikcija, ar kuras palīdzību paverdzināt muļķus.” Vīrietis bija šokēts.

Pēcpusdienā pie Budas atnāca cits vīrietis un jautāja: „Ko tu domā par Dieva esamību?” Atkal tas pats jautājums...

Buda paskatījās uz vīru un teica: „Jā, Dievs eksistē, Dievs ir bijis vienmēr.”

Vakarā atnāca vēl kāds cilvēks, kurš sacīja: „Es neko nezinu par Dievu. Esmu neizglītots. Zinot, ka tu šeit uzturies, esmu atnācis, lai gūtu apgaismību šajā jautājumā.”

Buda palūkojās uz viņu un tad aizvēra acis. Nekādas atbildes. Arī atnākušais vīrietis aizvēra acis. Pagāja stunda. Tad vīrietis atvēra acis, pieskārās Budas pēdām un teica: „Tu esi atbildējis, esmu ļoti pateicīgs.”

Viens no Budas mācekļiem, kas pie viņa pavadīja 24 s

Rīga Monopolā

irc@irc.lv (MataUndone) — Mon, 28 Jan 2008 12:59:30 +0200

Vai tu zini, kas ir galda spēle „Monopols”?
To zini ne tikai tu, bet ikviens visā pasaulē.
Vai tu vēlies, lai ikviens visā pasaulē redzētu Rīgu blakus tādām pilsētām kā Parīze, Ņujorka, Brisele, Pekina vai Londona?
Varbūt tu vēlies, lai mūsu vietu ieņem, kāda cita pilsēta?
Galda spēlei „Monopols” tiek veidota jauna versija, kurā kā tirdzniecības objekti tiks iekļautas 20 pilsētas no pieciem kontinentiem. Balsošanā piedalās 68 pilsētas. Liela iespēja iekļauties starp šīm divdesmit pilsētām ir arī Rīgai. Atlase notiks balsošanas kārtībā šīs spēles mājas lapā, kur savu balsi ikviens varēs nodot reizi dienā.
Uzmanību: Uzskaitot balsis, tiks ņemta vērā arī balsu attiecība pret konkrētās valsts iedzīvotāju skaitu (balsu skaits/ iedzīvotāju skaits).
http://helpriga.lv

Saviesīgas spēles

irc@irc.lv (MataUndone) — Thu, 24 Jan 2008 01:32:10 +0200

Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā noteiktā laikā saka: "TRRR!" un neapstājas, kamēr pārējie 4 nav viņam uzsituši.

Spēle "Poltergeists". Spēles dalībnieki 10-20 cilvēki sastāvā apmeklē veikalu. Viens no viņiem ir poltergeists, kuram neuzkrītoši jāapgāž plaukts ar makaroniem. Veikala darbinieki pēc tam mēģina uzminēt, kurš ir poltergeists.

Spēle "Kur ir sviests?" Visi viesi sasmērē sviestmaizes un apliek tās ar desu. Uzdevums grūts: nolaizīt sviestu, nenoņemot desu.

Spēle "Atvelc lūpu". Spēles vadītājs kādam spēlētājam aizsien acis un atvelk lūpu. Uz atvilktās lūpas citi spēles dalībnieki liek visu, kas tiem kabatās, piem., cigareti, 5 latus 20 sant., diegu spolīti, kredītkarti utt. Jāuzmin, kas uz lūpas. Ja uzmin, tad mainās.

Spēle "Vectēva jubileja"- spēles dalībnieki lec pāri gultai, kurā guļ spēles vadītājs- "vectēvs" un mēģina ar dibenu trāpīt gultas otrā pusē noliktajai tortei. Vectēvs

mantu krājēji un sajūtu baudītāji

irc@irc.lv (MataUndone) — Wed, 23 Jan 2008 13:16:52 +0200

mantas.
katrai sava forma, krāsa, smarža, garša, aura.
viena manta, divas, trīs ... miljons!
vienu gadu, divus gadus.. stāv kā stāvējušas. putekļi.
daudz auras. pozitīvi, negatīvi. kokteilis. karuselis.

sajūtas.
katrai savs spēks, krāsa, garša, smarža.
viena sajūta, divas, trīs ... miljons!
vienu gadu, divus gadus.. paliek tikai labās, dažas aizmirstās.
daudz pozitīvā. smaidi, smiekli, mīļums, siltums, pēctam pārējās.

PS: skaidrībai varu teikt ka tas nav nekāds jobans dzejolis. vnk pārdomas O_x