Esi kādreiz no kāda slēpies (neskaitot bērnu spēles), kāpēc?

Kad biju mazs, vienreiz nobastoju skolu un aizgāju uz mājām - apzinoties ka mātei ir darbs. Bet pamaniju pa logu, ka māte nāk mājas agrāk no darba un noslēpos gultā - otrajā stāvā.

ir gadijies mukt no izsiteju bara,šakāļi gribeja mani nospārdīt..nācāsskriet jo biju viens pats,bet nu pats biju vainigs uzkasijos....bet nu ta pagatne,no kludam macas....nevajag kasities mani draugi  

Jā, slēpos no sava piedzērušā tēva, jo viņš apdraudēja manu drošību...

Esmu mucis no bariņa diezgan agresīvi noskaņotu cilvēku un paslēpies tuvējā mežā. Bija pa smuko, gan ar mašīnām brauca apkārt mežam un mani meklēja, gan ar kājām mežu ķemmēja. Bet es sēdēju ar nazi rokās, starp kokiem un biju absolūti noskaņots durt un griezt, ja šamējie man barā klups virsū.. :) Iemeslu stāstīt būtu ilgs process, tikai aru teikt ka taisnība bija manā pusē. Cilvēki gribēja mani iebaidīt jo biju aizskāris viņu pašcieņu, neņemot galvā viņu izturēšanos. :)

Ja to var saukt par slēpšanos, tad jā - esmu vnk sakravājusi mantas un aizdevusies nevienam nezināmā virzienā, atslēdzot telefonu un nedodot par sevi ne ziņu pāris dienas. Kāpēc - tāpēc, ka tas bija vajadzīgs, lai pasargātu pati sevi no neprognozējamas cita cilvēka rīcības.

Teiksim tā, neesmu slēpusies, bet drīzāk izvairījusies.

Nepatika man cilvēks un tāpēc arī izvairījos.

Jā, bet par to nestāstīšu. Jābūt, tomēr arī robežai starp atklātību un stulbu atklātību.  

juuu ar izluk vadu :D macibas

Ne jau tā, ka slēpusies esmu, bet izvairījusies gan.

no pogainajiem-trīs mēnešus,bet maitas tāpat savāca