Kā mazināt vardarbību bērnu un jauniešu vidū?

Jābūt pareizai audzināšanai visās ģimenēs.. Bet tas diezvai ir iespējams, jo ne visas ģimenes to spēj.. Dzīve bez vardarbības līdzinās vairāk utopijai.. Visi cilvēki nevar būt labi vai ļauni, viss ir līdzsvarā.. Un no kā tad jaunieši to vardarbību mācās? Protams, ka no filmām, kur vardarbības scēnas ir tik daudz, ka bērnam nebūtu, ko skatīties bez vardarbības.. Pat animācijas filmās ir attainota vardarbība - cīņa starp labo un ļauno.. Animācijas filmas jau iemāca bērniem nepareizu domāšanu.. Bija tāda multene, no rītiem pārraidīja "Maģiskās burves" laikam, mana māsiņa skatījās pirms bērnudārza.. Tur pat ataino skaisto un neglīto, labo un ļauno.. Piemēram, tur bija apmēram tāda frāze: "Nu, jā, kam man viņa [meitene], ir jau citas un skaistākas!"
Un viens no iemesliem, kādēļ bērni ir jaunieši ir vardarbīgi ir tas, ka viņiem mājās trūkst uzmanības un viņi par katru cenu to grib pievērst sev ārpus mājas pat tādā veidā, kā pielietojot agresiju.. Mājās par maz uzmanības, vecāku aizņemtības dēļ, slikts garastāvoklis pēc darba un mazie konflikti ģimenē, kas ir ļoti nozīmīgi atvasēm..

Es domaaju, ka vajag jau saakt ar audzinaashanu gjimenee.Tas ir pamats, un peectam jau daarzinjsh, skolaa utt. bla bla bla.
Par shito teemu vareetu malt un malt

musdienas jau vairs neka, varam lugt dievu lai ar nakosho un aiznakosho paaudzi nebutu trakak

wiens naw karotājs-tas domāts tā ka ir jārunā ģimenē un jāwelta laix wairāk bērniem
bet ko tas līdz ja wiens to dara,bet tai pašā laikā x10 tā nedara???atliek tik noskatīties un gauzties

paldies Holivudai un filmaam  :((

To nevar samazināt, ja nu vienīgi katram cilvēkam blakus nostādītu mentu ... da to mentu izrubītšu ...

Ja audzināšanā jau ir paspēts palaist garaam periodu, kad beerns ir kljuvis par hiligaanu, tad jāieskaidro viņiem, ka citu apcelšana no malas izskatās tizli. Uz gādīgajiem padomiem "Tas ir slikti.. tā nedrīkst" vairums bērnu jau vairs nereaģē, vai pat vēl trakāk - par spīti tieši dara savādāk, nekā vecāki liek.

Bet ja mazais veel ir gana mazs, tad jaasaak jau laiciigi vinjam maaciit,kas ir saskarsme, kas ir otra cilveeka juutas un ka tikai viss labais naak atpakalj pie cilveeka. Un vissvarīgākais, lai viņš to visu iemācītos ne tikai no vecāku teiktā, bet arī no tā, ko redz ap sevi - ģimenē ir jāvalda saskaņai un mīlestībai, kas nodrošina cieņu vienam pret otru.

Jāsāk ar sevi, tas ir Pasaules glābiņš kā tāds - es to saku kā dzenbudists, bet jebkurā gadījumā jāsāk vērtēt sevis paša darbi un rīcība

Agrāk bija tikai divu tipu cilvēki - kuri sita un kurus sita. Sita tādēļ, ka vienkārši gribēja un tolaik tas bija pietiekami labs iemesls, lai to patiešām darītu.
Tagad cilvēki kaujās ļoti vienkāršu iemeslu dēļ. Ja kāds ir labāks par tevi... Ja tev vienkārši kāds nepatīk... Ja kāds ģērbjas savādāk... Ja kādam ir vienalga... Ja kāds tev nepievērš uzmanību...

Tas nav normāli. Sabiedrība ir tik tālu degradējusies, ka man bail iedomāties dažādas lietas.

To nevar mazināt, bet no tā var izsargāties...

Es nevienam neesmu iesitis jau 12 gadus. Kādēļ lai es vispār to darītu? Tas kaut ko atrisinātu? Es kļūtu gudrāks?

kamēr pieaugušo vidū nemazināsies spriedze,kuru mūsu bērni uzsūc,nekas nebūs līdzams.