Kā tieši rodas divu cilvēku atgrūšanās?

šo tēmu es vairāk piedēvētu pie citas kategorijas.
tam visam pamatā jau ir iekšējā enerģija ne jau tas,ka viens otram patīk vai ne.
jo ja ir liels enerģijas lauks iekšējais tad tas kuram mazāks vnk to nevarēs panest, tas jutīsies nomākts un noguris ar tevi vienā gultā    
nu tas tā vnk no iekšienes ņemot, jo ir jau cilvēki,kuri labi saprotas vārdiski,bet nepanes viens otra klātbūtni,viens otru nomāc vnk sakot.
bet ja tur viss ir 50/50 tad ir vislabākais, tad nav nekādas atgrūšanās utt

t ar tā pati iekšiene vien ir pie vainas.

Necenties uzkrītoši palīdzēt, uzmākties ar savu palīdzību, tikai neuzkritoši paliec šī cilvēka tuvumā. Ja viņš jutīs, ka vēlas ar kādu izrunāties vai vēlēsies tavu palīdzību, viņš tev to pajautās.

Jā. Arī to esmu dzirdējusi.
Precīzāk, enerģijas dažādas, bet uz viena viļņa.

atswesinaasanaas

un kaa veel, tipa jau visi domaa ka taa nav, bet patiesiibaa   uj  uj   uj

jaa..diemžeel apkaarteejie var ļoti ietekmeet attieciibas. Piemeeram, reaals piemeers - staasta juusu otrai pusiitei visaadus melus, piefantazee nein ko utt. Un kad atklaajas, ka taa nav patiesiiba, tad saakas ietekmeešana arii uz tavu pusi. Un gribot, negribot, beigaas tomeer kaut kaadaa veidaa naakas noticeet. Protams, tas uzreiz neizjauc attieciibas, bet vairaaki šaadi siikumi un attieciibas saak griiļoties :/

labas lietas arvien veel notiekaas:)

un ceriiba tachu mirst peedeeja=)

     Īstenībā briesmīgi! Ja Tu šo cilvēki esi patiesi mīlējis ar visu sirdi un dvēseli, tad pēc viņa zaudēšanas katra lieta, katra smarža, kas bija saistībā ar mīļoto, Tev atgādina bijušo... Pat dzīvokļa sienas šķiet it kā uzbrūk un nomāc.
     Pierādīts, ka cilvēkam pametot telpu, tajā vēl ilgstoši paliek daļa no auras un ar savu klātbūtni nomāc garu un jauc domas.
Risinājums ir vienkāršs: dodies cilvēkos, iepazīsties. Pārvarot savu emocionālo nomāktību saistībā ar zaudējumu un sākot jaunas attiecības, aura (astrālais mīļotā cilvēka dubultnieks, ja vēlies) izzudīs no dzīvokļa salīdzinoši ātrā laikā. Un tad jau...

Lai Tev izdodas!