Kādam nav tā ka vecāki nezina par jūsu nodarbošanos, jo nevēlaties stāstīt?

Protams, ir lietas kuras es nestāstu saviem vēcākiem, lai gan es zinu cik tuvi mēs esam.....

Mums ar mammu ir ļoti labas attiecības. Es mammai stāstu ar ko es nodarbojos, jo es zinu, ka viņa mani vienmēr atbalstīs. Kādreiz slēpu to, ka rakstīju dzejoļus, jo tos uzskatīju par ļoti personiskiem, taču vienreiz kladi biju aizmirsusi uz galda un viņa tos izlasīja. Pēc tam nevarēju atkauties no komplimentiem :) Ģimenēs attiecības var būt dažādas. Tagad, kad tēta nav, es saprotu, ka man nebūs nekā tuvāka par manu ģimeni un ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas tevi vienmēr atbalstīs vai centīsies pasargāt.

tas jau kaut kā no paaudzes uz paaudzi iegājies,ka neapgrūtinam savus vecākus ar savām lietām,un arī bērnu mūs liek mierā

mani vecaki nezin par manu nodarbosanos jo pateica ka negrib nosirmot pirms laika, lai labak nestastu :D  jo to ko vini jau ir redzejusi likusi viniem panervozet. piemeram alpinisma elementi dazi, peldesana un nirsana ziemaa, tuvcinas u.t.t :D

man tad gribas jautāt, kāpēc negribi stāstīt...jo tas nav nekas tāds, nu, nosodāms utt.
vai nu tu neuzticies vecākiem vai arī baidies, ka viņi mēģinās tevi atrunāt no sacerēšanas, negatīvi novērtēs tavus centienus (ja šis variants, tad visdrīzāk tā jau ir gadījies).

Nē, man tā nav. Pastāsti, gan vecākiem būs prieks par tavu nodarbošanos!    

es ar tādām lietām nenodarbojos...

Kaut kad bērnībā. Daudz bija tādu lietu. Nevēlējos stāstīt, jo tad vēl neuzskatīja par pārkāpumu uzšaut ar siksnu pa dirsu un ielikt kaktā.  

Šad tad,kad negriibas lieki uztraukt