Kad redzi, ka cilvēks cieš, viņam sāp, viņš cīnās, kas ir tas, ko Tu labprāt viņa dēļ izdarītu?

pagulētu :)

Dvēseli
Nezinu, man pašvakāka redze, īstenība no tāluma neko

ja redz un baidās, uttt. ta labāk pat pašam uzreiz uz Tvaika ielu doties. visdrīzāk tā tomēr ir šozofrēnija.
nu, lab, sākumā visi nobīstas, bet ta tomēr ir iespējas meklēt kaut kādu informāciju, līdzīgus cilvēciņus un ta jau pamazām tā būs parasta lieta. var iemācīties to kontrolēt un neredzēt, kad nevajag redzēt.
a pa kam tas citiem jāapskairo? bezjēzīgs pasākums.

Par kādu cilvēku iet runa? Vecākiem, skolotāju?    Droši vien par vien trak mīleztib, vai ne!? Ar varu aizmirst sevi nepiespiedīsi - centies katru reizi, kad viņu redzi, uztvert to kā pārbaudījumu savam raksturam, iekšējai satbilitātei. Ja Lielā Enerģija Tev ir šo pārbaudījumu iedevusi, tad izturi. Centies iekšēji uzsmaidīt, ejot garām un pie sevis padomāt: ,,Tas ir vnk pārbaudījums -  es esmu stiprāka, es šo ieskaiti nokārtošu!" Necepies - Kaut novēlu Tev visu to jaukāko, kā jebkuram šeit, bet dzīve diemžēl ir dzīve un tici man - priekšā paŗbaudījumi būs vairākkārt smagāki! (ja pēc lauku veča lakonizma - nāks jauni sū..., vecie aizmirsīsies). Viss oki - tas katram dzīvē jāizbauda. Un neviens no tā nav aizbēzis. Un NEKAD NECENTIES KAUT KO PIERĀDĪT VIŅAM, APKĀRTĒJIEM UTT !!!! TIKAI UN VIENĪGI SEV!

Vienmēr it sevišķi, ja zvana mamma..
tad 100% jau nojaušu, par ko būs saruna....
apstubstu un neiedomājos par ko vareetu buut saruna  vienīgi gadiijumos,kad zvana svesh nr
pat tad ja zvana un uzraadaas,kaa nezinaams numurs, zinu,ka Man no Kipras zvaniija[un tieshi kura persona,jo tikai viena zvana,kam taa uzraadaas]
vaardu sakot..kkaadas domas vienmeer shaudaas galvaas..=)

Nē. Riebjas lielas masas.

Viennozīmīgi savā stūrītī pie dabas. No pilsētas netālu. Es dabas un stihijas bērns - pilsētu neieredzu, bet nenopeļu tos, kam patīk burzma. Katram savs.