Kadel cilveki buve kkads iluzijas, kuras tapat nav patiesas? Agrak vai velak cilvekam to visu sagraus, tas tacu ir sapig

Caur sāpēm, caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

Tāda ir dzīve, pierodi:))
Pēc asaram nāk smiekli:)

Nja, es ar sev  reiz uzdevu šādu jautājumu...
Laikam jau tādēļ, ka bez cerībām un illūzijām mums nebūtu vērts dzīvot.
Neviens taču, nepateiks, ka ja domāsi, darīsi tā vai citādi, tad viss būs ok. Mums pašiem ir jāvalda pār savu dzīvi, jāplāno tā, un tad jau dzīves nogaalē varēs vērtēt, ka ir sanācis.
Bet runājot par sāpēc, nu ko lai saka, no k''lūdām mācās, un  no savām, tas diemžēl ir vienīgais, kā mēģināt izvairīties no sāpēm.
Man pat kļūva skaidrs, ka illūzijas un cerības pašas pa sevi nav sāpīgas, tieši otrādi, tās iepriecinā sirdi, bet tas, ka neizdodas, tas protams, apbēdina, bet ja šīs cerības un illūzijas nepazūd, tad nepazūd arī apņemšanās mēģināt vēlreiz, lai cik sāpīgi arī ir bijis...
Dzīve ir kā mūžīgs aplis, pa kuru mēs ejam, ja paveicas, tad šis aplis pagriežas jaunā dimensijā, bet tik un tā mums pa to jāturpina kustēties...

Viņ domā to sasniegt...sasniegt savu sen loloto mērķi...

mierina sevi ar to...shiem cilveekiem ir neliela atshkjiriib no paareejiem, vinjos miit ceriiba...tas ir skaisti...u,c. arii meedz paveikties...ja jau lolo...:)*

Tapeec, ka dziiwe iluuzijaas ir wieglaaka!