Labākā atbilde
-
4 0
likky666 7 (27714)3918 9 g
Esmu viena no tādiem. Kādreiz smēķēju, bet tad atmetu un par laimi-pavisam viegli... tagad tikai reizēm izsmēķēju kadu vienu cigareti kāda tusiņa laikā. Skaidrā prātā, kopš atmešanas, smēķēju tikai vienu reizi, kad mani pameta mīļotais cilvēks. Tajāreizē mēs runājām, viņš smēķēja un man ar sagribējās... Bet alkohola reibumā tur jau alkohols vainīgs. Man diezgan daudzi draugi smēķē un tajās reizēs, kad palūdz iziet kopā ārā arī es reizēm uzprasu kādu cigareti, jo reibumā dūmi šķiet pievilcīgāki... Bet man parasti pietiek ar vienu cigareti uz visu vakaru. Man vienkārši tas ir tusiņa process (ne katru reizi, bet tomēr).
Atbildes
-
3 0
grauzdins 6 (5546)2929 9 g
hmm, neesmu sastapusies ar tādiem.
vrb vnk grib kāda cilvēka kompānija pabūt, bet tas smēķē un ir neuzkrītošs attaisnojums uzzmēķēt kopā
-
3 0
Izredzetais (32) 6 (11469)2522 9 g
Man personigi ir ieradums smeķet noteiktos laikos un situacijās. Ieradumi pie ta noved. Protams kad visi sak man smēķēt apkart es pekšņi sevī sajūtu nikotina trūkumu
-
2 0
willx (59) 6 (17301)3715 9 g
nelabs ieradums. stresa situācijās vēlme uzpīpēt novērš uzmanību , blakus nodarbe, laika kavēklis, kompānijas pēc utt.
prieks par tiem, kuri tikuši no šī ieraduma vaļā
-
1 0
Rigas puika (33) 6 (13188)525127 9 g
Psiholoģiska rakstura gribam, dažiem. Neesmu fans, bet smēķēju. Efekts - nu neko nenomierina, biki apreibst galva un gribās uzreiz glāzi ūdens.Pieļauju - ne nikotīns (tik pat labi dzert tēju,kafiju) , ne darva, ne monoksīds kaut kāds, bet citas ''X'' nezniāmas vielas stimulē, rada atkarību. Bet kā jau teicu , tas var būt arī psiholoģiska rakstura.
-
