Ko Tu vērtē augstāk erudīciju vai specializāciju?

Hmmm...es izprātoju šādi:erudīciju cilvēciņš sāk iegūt jau skolas solā....palēnām izčāpo no skolas ar Zilu vai Sarkanu diplomu rokās+ziedu pušķis.
Šauru specializāciju iegūst mācoties konkrētu amatu-bet:tam amatam -darbam ir karjeras iespējas.Tātad:jau galviņā riņķo nākamais līmenis,kas nav tikai kā specializācija,bet jau kas vairāk-tieksme izzināt,uzzināt-urķēties aizvien dziļāk.Tur atkal kaut kas atklājās un tā dziļāk un dziļāk.Tur tad tā erudīcijas lēnītēm top.
Normāli,ja cilvēks nepārtiek tikai no biezputras,kartupeļiem vai siermaizītēm,bet ēd arī citus produktus,kas veselīgi.
Tāpat ir ar izzināšanu-jo vairāk lasi,jo gribās zināt vairāk.Ir taču patīkami,ka vari papļāpāties par jebko....Viens zina to-otrs to-trešais-to....un Nobela prēmija kak tut  

Sinonīms vārdam erudīts (tavā definējuma) ir autodidakts
Tev pat nav vērts sākt cīnīties ar Vasermanu un daziem no Что? Где? Когда?

Autodidakts vai erudīts nav lamuvārds, dazs labs pat ir gudrāks par Saeimas 100 galvām

Autodidakti un erudīti cilvēki ir laukos, kur tos netraucē metrapoles straujais ritums un jadoma par dienišķo maizīti
Cilvēki risina konkretas problēmas, izdzīvošanas jautājumus un brīvā brīdī apcer Lietu būtību
Ne velti pagātnes domatāja Tita Lukrēcija Kāra (l gs. p. m. ē.) darbs Par lietu būtību ir filozofijas klasika

Ja par mani...
Esmu neviennozīmīgs un pat pretrunīgs sevī, savā attieksmē pret ikdienas snaudu..
Mans arods - zurnālistika prasa man būt erudītam un autodidaktam - citādi man Domburu neparspet

Mana interese diezgan spītīgi danco apkārt konkrētām lietām - pārsvarā ar veselību un medicīnu saistītām. Bet tajā pat laikā es varu droši apgalvot, ka zinu daudz arī par citām tēmām.

Zinatu kas tas ir atbildetu :D