Krīzes depresiju pastiprinošs jautājums- nav bijusi tāda reize, kad jūties pilnīgākais lūzeris, neveiksminieks, nevienam nenoderīgs? Kāpēc tev tā ir bijis, kā tiki tam pāri?

Teiksim tā:es nezinu,kas ir depresija,bet:kas ir nenormālas dvēseles sāpes.
Tad,kad tu redzi tikai kapu kopiņu un neko citu.Tas posms bija ~~ 8 gadi....Varbūt tāpēc es ārkārtīgi mīlu dzīvi kā tādu.
Es sapratu,ka jādzīvo tālāk un jārealizē iesāktais.Darbošanās ir āāārkārtīgi svētīga.
Es domājum,ka depresija ir kaut kas nekonkrēts-tev viss sāp-neizdodās-viss kaitina-darīt neko negribās-iziet no mājas negribās-un ja darbiņa nav -/tā ir traģēdija/....
Nevajadzētu palikt vienam-ir taču līdzās jauki cilvēki.Jātiekās-jāpastaigājās-ir vietas,kur var apskatīt lietas bez maksas.Noskaņa uzlabojas-kaut drusciņ....Jauku dienu jums  

Ir gadījies. It īpaši kad viss sagāžas vienā dienā - kaškis ar mīļo cilvēku +problēmas darbā + kaut kas uzkrita uz kāju + neizdevās izpildīt kādu apņemšanos + utml. Un tad pasaule zaudē krāsas un iestājas Lielais PI...ec!!!    Pierimstu, ,,nolienu pagrīdē" - dezaktivizējos  . Cigarete, miers. Neko nedaru paris dienas - vnk vārtos pa gultu un blenžu filmas vai aizbraucu pie dabas. Tad sāku kustēt = palēnām - bez forsāžas. Un viss notiekās!!! Vairāk vai mazāk katram cilvēciņam dzīve iet ,,pa viļņiem". Citādi tač nezinātu, kas ir laime...  

sodien es ta jutos, nezinu, ka tikt pari un ko lai daru, vienkarsi jutos ta, ka viss ko es daru ir bezjedzigs un ka visi mani plani ir vienkarsi nolemti izjuksanai.. nezinu, ka tiksu pari..

Ir bijis un nau bijis ..
bet tgd jau neieshu klaastiit visai pasaulei to ..  

Protams, ka ir bijušas reizes, bet uzskatu, ka tas ir tikai normāli.. Jo vienmēr nevar būt tikai uzvarētājs.. Bet jāmāk piekāpties ar..

Komēdijas paskaties un pārtrauc sevi žēlot, jo,ja sevi žēlosi, no tā stāvokļa nekad ārā netiksi.

taa ir mana dziive -bet kam pi* cita nelaime????nu nevienam        kaa tiku paari,netiku es ar to dziivoju,kas man cits atliek???

Man ir bijis. Īpaši slikti kad saku salīdzināt savus sasniegumus ar citu cilvēku sasniegumiem.
Izejas tikai divas atrast kaut kādu mērķi, vai nogalināt sevi.

Mana dzive bija loti liela depresija pazaudeju darbu nokluvu avarija,paliku invalide.Ko dariju neko guleju ieslegusies sava istaba un nevienu negribeju redzet.Bet man paveicas jo blakus bija DRAUGI kuri man palidzeja tikt tam pari.Tagad atceroties to visu man ir smaids uz lupam dzivoju ar domu-citiem ir vel sliktak dzive neka man.