Pakļaujies citu spiedienam, vai cīnies par sevīm?

Mēģinu cīnīties,jo mani sauc pienākums kura dēļ ir jācīnās.

Ne īpaši. Mana reakcija ir līdzīga atsperei un tas notiek neatkarīgi no manis. Morālais "presētājs" nospiež šo atsperi, lai pēc tam saņemtu visu savu mēslu atpakaļ.
Bet jebkurā gadījumā morālie presingi uz mani vairāk vai mazāk atstāj nepatīkamu iespaidu, tamdēļ izvairos no "kontaktiem" ar tādiem subjektiem. Dažreiz šo morālo spiedienu rada cilvēki, pašiem neapzinoties. Pēdējā laikā apkārt daudz depresijas, stresa, apātijas. Mēģinot norebožoties no tā visa, veidojam "telpu" , kurā ieslēdzamies. Bet tad sāc saprast, ka esi izveidojis pats savu "cietumu"(jeb tautā tik labi zināmais termins "bifeļa āda").
Vispār labs, bet smags jautājums.

Gadās, bet retāk, parasti mīlu notiekošo kontrolēt, vismaz ar prātu...

svida,vet saku lietot dezodrantus un vairs nesvist. es tos pasutiju no avon.

meitenes reti,kad krāc
bet man mana krākšana nemaz netraucē

Par mīlestību nav jācīnās,tā vai nu ir vai nu nav!

jaa ja vien es vareetu to iestaastiit vinjm lai vinjsh taa dara...ja vinjshtaa dariitu td ljutos un kaa veel...:D

Svešā sabiedrībā,esmu savādāka,piesardzīgāka.

samierinos, ja zinu, ka tiešām labāk nevarēju. Bet nu parasti cenšos, cik varu, lai tiktu pie kaut kā labāka.

Zini, jau izcīnījos. Bija tāds posms dzīvē. Murgains. No sākuma pasmagi, bet sāku sevi kustināt, filmas skatīt, tad kaut ko ķimerēties pa garažiņu, tad uz copi aizlaidu, tad pie draugiem šņabi iedzert.. nu tā, apmēram. Tagad jūtos super.
Ikdienā man ir saskarsme visu laiku ar cilvēciņiem un vakarā atnāku noguris, bet gandarīts par paveikto - nomazgājos, paēdu, pasēžu drusku netā un gultā iekšā.