Psihologija pašmācības ceļa?

Jā, bez tā nevarēju -neatliekama, vitāli svarīga darba sastāvdaļa. Grāmatas viena lieta, dzīvē/reālajā tas ir savādāk. Komunicē ar padzīvojušiem cilvēkiem - vēlams armijniekiem un zekiem - vnk sēdi un klausies.  :)
Žesti.. un ko darīt ar tiem, kas nežestikulē????    bet rokas kabatās salicis vnk urbj Tevi ar skatienu acis nemirkškinot, kad juties kā pēdējais idiots un gatavs no mironīgā klusuma, kad liekas, gaiss sasalst apkārt, ierakties stāvus zemē!? KO AR TIEM, ARMANDIOSS??    Vot ar tiem sāc kopā šnabi dzert, tad arī sāksi pats grāmatas rakstīt.  
Paņem kādu koledžas līmeņa grāmatu, ņem pa vienai lapai, meklē, domā, kādus reālus piemērus zini iz dzives katram teikumam, mēgini palēnām sniegt rakturojumu Tev tuviem cilvēkiem, pēc tam pārej uz ne tik tuviem, svešiem... nu tā kaut kā... hvz. Man personigi tā psihologija līdz kaklam piegriezusies - Daba interesantāka. :)

Daļēji nereāli, ja vien tas nav tavs pašmērķis un dzīvesveids kā piemēram budistiem, bet arī tad ir vajadzīgs skolotājs kas spēj novertēt tavas zināšanas

Ir vesela kaudze grāmatu par psiholoģiju, atliek vien paskatīties apkārt un izvēlēties sev tīkamāko. Es ik pa laikam kaut ko no "tā gala" palasu, izzinu sevi un apkārtējo pasauli...