Tie, kas ir bijuši kojās un tie kas nav, kur jums ir, bija, būtu labāk dzīvot?

Mājās, viennozīmīgi.

Koju dzīve ir jautra, ja tu tiec pareizā kompānijā. Mani savulaik ielika istabiņā ar 3 meitenēm - trakākajām tusētājām, pīpmanēm, sušķēm un alkoholiķēm, kuras bieži bastoja stundas un vakaros laida apkārt ar puišiem. Pēc pussemestra es pārcēlos uz mājām, jo vairs nespēju turēt viņām līdz, un atzīmes man arī bija nobraukušas. Toties, atgriežoties mājās, viss mainījās uz labo pusi.

50/50 => esmu to izbaudījis. Katrā vietā savi + un - ...kojās mazliet jautrāk un plāšāks negaidītiem pārsteigumiem bagātu iespēju loks...

es reiz prakses laikā dzīvoju kojās.
nu ar viņām ir tā,ka ir savs labums un arī nav.
nu labāk ir mājā jo vari parīt no kopējā katla ne jādomā pašam kur un ko.

Kojās bija ļoti jautri. 99% gadījumu es, protams, to jautrību tikai dzirdēju un nepiedalījos, jo bija jāmācās. Bija forši, ka apkārt bija savējie, kuriem varēja aiziet pajautāt kaut ko neskaidru no mācību vielas, vienmēr bija ar ko parunāties, jo tomēr istabā atradās vēl 2 cilvēki un ciemiņi arī ļoti bieži nāca.
Pozitīvi bija tas, ka nekad nevajadzēja justies vientuļi. Vienmēr varēja sarīkot kopīgas ēst gatavošanas, kad negribējās vienai gatavot. Ūdeni, elektrību un gāzi varēja tērēt cik gribas, nemaksājot par to vairāk...
Mīnuss tāds, ka tur principā nav savas privātās telpas. Tavas darbības un emocijas uztvers istabasbiedri un varbūt sāks uzdot kādus jautājumus, tad, kad varbūt par to negribēsies runāt... Protams visam klāt vēl tā mazā telpa, kur nav iespējams ērti izkārtot mantas kā gribētos...

Kojās ir jāpadzīvo lai saprastu. Dažbrīd man gribas atgriezties.

Visur ir zināms laiks pavadīts, arī tādās "kojās", kur Tu 100% nekad nebūsi.   Tev par laimi.  
Mājās labāk, bet nekur nav ne vainas, ja ir silts.

Mājās ir labi, bet šad tad jaiziet  zolīdos cilvēkos ar, tā teikt pratiņu nodarbināt un izkustēties.

savās mājās ir viss labāk
kojās arī ir dzīvots,bet tur raksturam jābūt,lai nenoskrietu no trases

neesmu dzīvojusi kojās, bet, par cik tās bija blakus fakultātei, bieži sanāca tur "aizķerties", man pietika arī ar to.
it kā jau laba skola tā kojās padzīvoties, lai mācītos sadzīvot, saprasties. bet mājas ir mājas un koju iemītnieki neprotestēja, ja piedāvāju laist pie manis un normālas vakariņas ievicot;)

Es 2,5 h dzīvoju pie tantes, bet tagad dzīvoju kojās(2. mēnesi dzīvoju), teikšu, ka man kojās patīk.

Esmu no tiem cilvēkiem,kas ātri adoptējas tāpēc man visur labi